sapinis, s. sapnis.

Avots: ME II, 699

sapinis (nom. pl.),

1): auch Orellen, Ruj., Serbig., Smilt., Wolmarshof, Pas. XIV, 293: ja sapinīs kāds istabas tuvumā aŗ, tad tai mājā kāds mirs Lttic. 1068 (aus Planhof).

Avots: EH XVI, 435