sapīņât, tr., freqn. zu sapît, zusammenflechten: mati kaut kādās grīstēs sapīņāti Duomas III, 13.

Avots: ME II, 700

sapīņât, ‡

2) verwickeln:
baruonu ... sapīņā visādās ... situācijās Daugava 1937, S. 172.

Avots: EH XVI, 436