saplekšēt
saplekšêt,
1) tr., auch saplekšķêt, zusammenschwatzen, -klatschen:
kāds juods tevi dīdīja skriet pie saimnieces, saplekšķēt tur diezin kuo Alm.;
2) schmutzig werden
N. - Peb., Smilt.: zeķes ir saplekšējušas Vīt.;
3) fest zusammenkleben
(intr.) und hart werden Serben.
Avots: ME II, 702
1) tr., auch saplekšķêt, zusammenschwatzen, -klatschen:
kāds juods tevi dīdīja skriet pie saimnieces, saplekšķēt tur diezin kuo Alm.;
2) schmutzig werden
N. - Peb., Smilt.: zeķes ir saplekšējušas Vīt.;
3) fest zusammenkleben
(intr.) und hart werden Serben.
Avots: ME II, 702