saplīkšinât, tr., zusammenschlagen, dass es klatscht, knallt: gailis saplīkšinājis spārnus LP. VII, 429.

Avots: ME II, 703

saplīkšinât, ‡

2) = ‡ saplikšķinât: saimnieks ... saplīkšināja pātagu Vanagu ligzda 261.

Avots: EH XVI, 437