Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nuo aukstuma' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nuo aukstuma' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (21)

apcirpt

apcir̃pt, -pstu, -pu Gr.-Sessau, erstarren, gefrieren: dubļi, ūdens (nuo aukstuma) sāk a.

Avots: EH I, 75


aranas

aranas ein altes, minderwertiges Kleidungsstück Druw. n. RKr. XVII, 70: meitene ganuos drebēja nuo aukstuma, juo vējš ve̦cajām aranām pūta cauri.

Avots: EH I, 129


brūzulēties

brūzulêtiês, sich abschütteln (von einem nassgewodenen Vogel): zīlīte nuo aukstuma brūzulējās Plm.

Avots: ME I, 342


drebenēt

drebenêt Warkl., zittern, beben. Refl. -tiês Warkl., zittern, beben: d. nuo aukstuma Lubn.

Avots: EH I, 332


drimēt

drimêt, -u, -ēju, [auch drìmt 2, -stu, -u Lis.],

1) zittern, wanken, wackeln:
viņš drim nuo aukstuma Bers.;

2) in der Verbindung ne drimēt nedrim, es bewegt sich durchaus nicht:
ar tādu spē̦ku vien akmens ne drimēt nedrim Druw. n. Etn. II, 81, Mar., Ramkau, Plm. uzbūvē̦ta māja man ne drimēt nedrimēs, wird fest sein Bers., Adsel n. A. XI, 761.

Avots: ME I, 499


driskāt

driskât, -āju,

1) tr., reissen, zerreissen:
drēbes;

[2) "hin und her laufen":
aitas nuo aukstuma driskā Stuhrhof]. Refl. -tiês, albern, lärmen, tollen, sich unruhig gebärden: kuo nu driskājaties ap manim? Vgl. draskāt, draiskāt.

Avots: ME I, 500


glābt

glâbt, - bju, - bu (li. glóbti "umarmen" ), tr., retten, schützen: ik˙viens glāba savu dzīvību. glāb guodiņu BW. 14369,9. galvu tā, nuo aukstuma glābdama, bija cieši ietinuse lakatā JR. IV, 45. ruozi glābt, die Rose (Krankheit) heilen Etn. IV, 110. Refl. - tiês,

1) sih retten, bergen, flüchten, Zuflucht finden, sich erwehren:
es nezinu, kur glābties. luopi, nevarē̦dami ne˙kur glābties LP. VII, 1166. nu tā mūsu māmuliņa ne šķirbā neglābsies BW. 21746, 1. līdz gājis mežā, medījumu, ka ne glābties LP. V, 138. nevaru vairs glābties aiz ļautiņu valuodām BW. 8441. bē̦rns raud, ka ne˙maz glābties LP. VII, 443. ve̦lns ielīdis uozuola duobumā, nuo lietus glābdamies LP. IV, 163. nevarējuši nuo viņa glābties LP. VI, 13;

2) sich retten, sich behelfen:
lai glābjas, kas var. glābies, pādīte, ar linu ziedu BW. 1823. [Zu glabât und glêbt (s. dies); entweder mit altem ā, oder aber mit dem neuen ā (statt uo), das man in zâle u. a. findet, s. Le. Gr. 60.]

Avots: ME I, 623


izdrebināt

izdrebinât: šīs bē̦das tâ satrieca un izdrebināja viņas ... kauliņus, ka ... Pirmais solis uz laimi, S. 28. ‡ Ref1. -tiês Dunika, Frauenb., eine Zeitlang gründlich beben: kamē̦r pārnācu, krietni (nuo aukstuma) izdrebinājuos.

Avots: EH I, 443


pušā

pušā Salis, = pušu 1: zivs jāgriêž uz muguru p. bē̦rniem me̦tas galva p. (die Kopfhaut schlägt aus, wird wund) nuo aukstuma.

Avots: EH II, 335


raupa

raupa (serb. rȕpa "Loch, Grube", an. rauf "Loch"), ràups 2 Gr.-Buschhof, die Gänsehaut: āda nuo aukstuma raupā sarāvusies Kokn. n. U. Zu ràupjš.

Avots: ME III, 488


sačunčurēt

sačunčurêt, Refl. -tiês,

2): lakats sačunčurējies (saburzījies) Schujen;

3): viņš stāv sačùnčurējies2 (= nuo aukstuma sarāvies) zem egles Erlaa.

Avots: EH XVI, 401


sadingt

sadingt Janš. Bandavā I, 33, intr., erstarren: sasalu, sadingu (Var.: sadrebu, sastingu) gaidīdams BW. 18509, 1. suns sēd sadindzis nuo aukstuma Frauenb. Jē̦kabs, savādu jūtu pārņe̦mts, brīdi sadiñga uz vietas Janš. Dzimtene IV, 75. - Part. sadin̂dzis 2 "= saguris" Iw. n. FBR. VI, 48; sadin̂dzis 2 "salīcis" RKr. XVI, 113 aus Ranken (nebst der I s. prt. sadin̂gu 2 od. sadîgu 2). Wohl zur Wurzel von dañdzis.

Avots: ME II, 610, 611


sagruzis

sagŗuzis (part. prt. act.) "?": ziemeļu puse kuokam ir sagŗuzusi nuo aukstuma: tā lūst, kad liec, bet nestiepjas; dienvidus puse ir mīksta, tā vairāk stiepjas Siuxt.

Avots: EH XVI, 411


saklipt

saklipt, intr.,

1) = saklupt: zirgs saklipa Warkl., Celm.;

2) krank werden
Ronneb., Smilt.: viņš ir drusku saklipis. sliktas barības dēļ visi luopi saklipuši (verkommen) Erlaa;

3) erstarren, gefühllos werden:
ruokas nuo aukstuma saklipušas Golg., Schwanb. (prs. -klìpu).

Avots: ME II, 650


sakript

sakript Warkl., intr., erstarren Mar.; zu sammenschrnmpfen: ruokas nuo aukstuma sakripst Mar. n. RKr. XV, 134. ve̦cie e̦suot sakripuši un nespējuot vairs klē̦vu apsargāt Pas. i, 166 (aus Preili). sakripis Zb. XVIII, 290, = sakrupis,

Avots: ME II, 655


sarinkt

II sarinkt; intr.,

1) sich zusammenringeln
Alksnis - Zundulis, sich krümmen, bücken: guļ sarincis kâ dieva ausī Alksnis - Zundulis. kuo nu tupi kâ sarincis (nuo aukstuma sarāvies, sastindzis)? Schibbenhof. vārna aukstumā sarinkusi ragā Würzau. stāv salā sarincis Alksn. - Zund. ir sarinkušiem zemes bē̦rniem raizes Līguotnis;

2) sarincis, krank Grünh.

Avots: ME II, 717


saskurināt

saskurinât, tr., tüchtig zausen, (durch)schütteln: zirgs skrienuot saskurina (sapurina) galvu Schibbenhof; s. ausis, aufhorchen Serbigal. Refl. -tiês,

1) "?": saskurinājās (wirbelte auf?)
vējš Vēr. II, 352;

2) "viegli sapurināties", sich schütteln Lennew., Assiten, Allendorf, Ramelshof, Fehsen: saslapis suns saskurinās Schujen. putniņš uzmuodies saskurinājās un aizlaidās Schibbenhof, Jürg.; "nuo aukstuma, bailēm, riebuma sadrebināties" Lös., Laud., Festen, Stomersee;

3) "ātri sapuosties" AP., N. - Schwanb.;

4) sich zusammennehmen, sich ermannen:
saskurinies nu! pļavā nebūs viegla diena N. - Peb., Bērzpils, Sonnaxt, Luttr., Lös., Druw.

Avots: ME III, 735


slaukšēt

slaũkšêt: man nuo aukstuma zuobi mutē sāk s. (klappern) Seyershof.

Avots: EH II, 521


trīcēt

trĩcêt (li. trink˙ė´ti "dröhnen") Schlehk n. FBR. VII, 36, Adiamünde, AP., Bauske, Bl., C., Dond., Dunika, Līn., PS., Ruj., Salis, Salisb., Siuxt, Stenden, Tr., Wandsen, Widdrisch, (mit ì 2 ) KL, = trīsêt, zittern, beben: trīci (Var.: trīsi), apses lapa! BW. 22696, 5. trīcēt (schallen?) trīc tā maliņa 428,11. zeme trīc un dre̦b LP. II, 62. sirds trīc (nuo bailēm) 61. žīds devies trīcē̦dams, dre̦bē̦dams uz . . . majām III, 103. kūmiņš trīcējis (nuo aukstuma) kâ apšu lapa 99. sāk bikses trīcēt Etn. IV, 73. zuobi trīc St., die Zähne klappern. trīcēt nuo niknuma Kra. Vīt. 83. ragā pūst, ka kuoki trīc, kalni dre̦b 144. Refl. -tiês, gehorig zittern: es likšu viņam trĩcêties Drosth. Subst. trīcẽ- jums, das Erbeben: zemes trīcējums LP. VI, 780, Aps. J. III, 7. Zu trìekt.

Avots: ME IV, 239


virpēt

virpêt,

1) mit Hilfe einer Spindel spinnen
Setzen;

2) = gruozît: žāvē̦dama, virpē̦dama (gruozīdama) . . ābuolinu BW. 28714 var.;

3) (li. virpė´ti "zittern") zittern
Rutzau: v. nuo aukstuma, bailēm. Zu vḕrpt.

Avots: ME IV, 609


zilēt

zilêt, blau werden AP., Bauske, Feh teln, Golg., Nötk., Oknist, PS., Selsau, Warkl.: piens, putra sāk zilēt AP. u. a. ruokas nuo aukstuma sāk zilēt Trik.

Avots: ME IV, 719