saputrāt

saputrât PS., Smilt., Trik., Drosth., saputruôt U., Dr., Ulpisch, tr., durcheinanderrühren, in Verwirrung bringen U. (gew. fig.): darbs tâ saputruots, ka ne˙kur vairs nede̦r Ulpisch. viņš visu lietu atkal saputrājis Drosth. lai dievs neduod dzirdēt tādu sabļudītu, saputruotu zvanīšanu! Stāsti Kraukļu kr. 49. saputruot valuodu Seifert Chrēst. III, 299.

Avots: ME II, 709


saputrāt

saputrât, ‡ Refl. -tiês Seyershof, sich vermischen (?): mārkā dibe̦ns saputrājies kuopā ar sūnām un dubļiem.

Avots: EH XVI, 439