sapũt, intr., verfaulen: sapuvuse bē̦rza siekste BW. 27675, 3. sapuvušu bē̦rza ce̦lmu ar kājiņu izspārdīju 15097, 1, liniņi... sapūst žuoga maliņā 17390, 1. lai sapuva tautu dē̦ls kâ sluotiņa sē̦tmalā 14087, 6. kad tu sapūtu laukā! (ein Fluch) Grünh, lai sapūst sāpes (die Schmerzen mögen vergehen) kâ kārklu lapa! Br. 414.

Avots: ME II, 710

sapũt: sapuvis (verwittert) akmens BielU. sapu[v]is lakats, altes Tuch Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "alt"). vai tu esi sapuvis (sehr schwach, kraftlos)? Spiess.

Avots: EH XVI, 440