sarīt

sarĩt, (vieles) verschlingen: s. visu labumu. Refl. -tiês, sich vollschlucken, vollfressen: sarīties putekļus Latv. būs vai stāvgrūdām sarijies krustībās Kleinb. st. 57.

Avots: ME II, 718


sarīt

sarĩt: Marija sarija ve̦se̦lu vepri Tdz. 56988. vēl aizvilksies ... uz kruogu un sarīsi (scil.: naudu) Jauns. Raksti III, 153. Refl. -tiês: sarijies (= saē̦lpuojies) aukstumu Seyershof.

Avots: EH XVI, 442