saražģêt Manz. Lett., U., saražģināt Glück, saražģe̦nāt Manz. Lett., tr., verwikketn, verwirren: viņa duomas nesaražģinādami (verwirret die Gewissen nicht) Glück Röm. 14, 1.

Avots: ME II, 714

saražģêt, ‡ Refl. -tiês, sich verwickeln: kāds saražģējies me̦zgls Mekons Mellā grm. (1872), S. 4.

Avots: EH XVI, 441