sarakt
sarakt,
grabend ansammeln, (viele) ausgraben: blja jāsaruok un jāizvāra kartupeļi Pas. IV, 471.
Avots: ME II,
712
sarakt
sarakt, ‡
2) aufwühlen: kaŗaspē̦ks jiem smagi saraka laukus Kaltenbr.
cūkas klē̦vu sarakušas Warkl.
kurm[i]s saraka tev dārziņu, Jānīt[i]s saraks vainadziņu Tdz. 39130; ‡
3) (viele) vergraben: izraktuos puôdus saruok citā vietā Pas. XV, 56; ‡
4) s. ciêt, grabend zuschütten (verschütten): puika ar palaidnību saracis grāvi ciet Salis.
tik aukstā ziemā nedabūja miruoni s. ciet, juo zeme bij sasalusi Seyershof. ‡ Refl.
-tiês,1) grabend sich überanstrengen Saikava:
ve̦cais smagi saracies; ‡
2) "?":
mazi sivēntiņi kādreiz saruokas (wühlen sich hinein in die Streu?), bet lielās cūkas neruok savu midzeni Siuxt.
cūkas jau reizēm saruokas, lai tu vai cik sausu pakaisi AP.
Avots: EH XVI,
440