sarèibt, intr., schwindlig, duselig werden; sich ganz besaufen: kad viņš bij sareibis Stari II, 595.

Avots: ME II, 714

sarèibt: Jānim sareiba galva, duomājuot par Ievas likteni Jauns. Raksti III, 372. es vis nedzeršu, - vēl sareibšu Saikava. ‡ Refl. -tiês Saikava, = sarèibt (?).

Avots: EH XVI, 441