saridāt

saridât, saridêt, tr.,

1) unordentlich, regellos zusammenlegen
(saridât) Wolmarshof; in Ordnung bringen, anordnen; wegschaffen, weg-, abräumen Dond.: saimnieks izgājis piedarbā šuo, tuo saridēt LP. III, 107. ve̦lns... saridējis mantas lielā maisā VI, 399. kad visus [strādniekus] saridēju, tad darbs sāka labi iet Nötk. - galdu saridēt, den Tisch decken A. v. J. 1892, S. 66;

2) saridēt, aufessen
Dond. Refl. saridâtiês, sich (zu einer Arbeit od. zum Gehen) fertigmachen, vorbereiten Nötk.: nu tad nevar vien saridāties!

Avots: ME II, 717