saruotât,

1) tr., "zusammenfügen":
divus baļķus B. Vēstn.;

2) ausschmücken, aufputzen:
saruotāti zirgi Dunika. meitas saruotā matus Nigr.;

3) zusammenpflücken:
saruõtât teļiem zâles Nigr.;

4) eine gewisse Zeit hindurch ruhig weiden
(intr.): guovis saruõtāja tur līdz pat pusdienai Nigr. - Refl. -tiês, sich aufputzen Nigr.: greznībā saruotājušās saimnieces Janš. Bandavā II, 297.

Avots: ME III, 725

I saruotât, ‡

5) in Falten legen
Warkl.: s. drēbi.

Avots: EH XVI, 445

‡ II sarùotât ² Sonnaxt, = ‡ sarùotuôt ² .

Avots: EH XVI, 445