saruñgât, tr., mit einem Knüppel (runga) verprügeln.

Avots: ME III, 723

saruñgât, ‡

2) "pavirši satīt" AP.: sarungā nu tu man tuo puiku! sataisa tādus tievus, mazus sieriņus, tâ˙pat ar ruokām sarungā ("?") un sataisa tāduos runguliņuos.

Avots: EH XVI, 444