Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sarvis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sarvis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (3)

režģis

režģis,

1): kas šuo pirti bija uztaisījis? lūk, tas jau bija tas r˙! ne˙viens tā nezināja Aps. Raksti I2, 95 f. kas tā par valuodu, kas par režģi (Verworrenes),
kuo tu man te naktī priekšā muj? Ciema spīg. 190;

2): eine Strohdecke (im Winter vor die Fenster gedeckt)
Seyershof;

3): Flechtwerk auf der Ragge Frauenb. (bei der Einfuhr von Strauchwerk gebraucht),
Siuxt;

5): auch Stockm.; "lielais rijas siets" Ramkau; "liels lûku siets rijā" Fest., Salis; "liels, apaļš vētījams siets, mazāks par resni" Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; ein feineres Kornsieb (im Unterschied von
sarvis) Livl. n. BielU.; ‡ 7 "?": bāz, guotiņa, pilnu režģi (Bauch?), ej mājā ste̦nē̦dama! BW. 28967.

Avots: EH II, 368

sarve

sarve U., Bielenstein Holzb. 511, sarvis">sarvis U., Neu - Salis, Ruj., Freiziņ, Bielenstein 1. c., A. - Ottenhof, sar̃vis Karls., Wolmarshof, ein Windsieb U. (sarve), Getreidesieb U. (sarvis), Riegensieb Bielenstein Holzb. 511. Es wäre für sar̃vis, wenn es echt le. wäre, ein *sãrvis zu erwarten. Nach J. Mikkolas brieflicher Mitteilung vom 21 / II 1928 beruht es auf estn. sari (gen. saŕja) dass. ("Im Estnischen ist ŕv vielfach zu r geworden. In Südestland gibt es ein sari < * sarvi = schriftestn, saŕv [gen. s. sarve] "Horn" und sari (gen. s. saŕja] "Sieb". Der lettisch Sprechende hat beides vermengt, weil beide Formen im selben Dialekt vorkommen".)

Avots: ME III, 725