saslaũcît, tr., zusammenfegen: gružus, skaidas, mē̦slus, atkritumus. var˙būt, ka kāds mēriņš klētī saslaukāms LP. IV, 35.

Avots: ME III, 736

saslaũcît, ‡

2) s. slapju, wischend nass machen:
s. dvieli slapiju Linden in Kurl. ‡ Refl. -tiês, beim Fegen sich abnutzen: sluota sasalaukās Eglūna.

Avots: EH XVI, 448