saslāpt,

1) durstig werden
Lautb.;

2) (intr.) ersticken
(von mehrern Subjekten): zivis saslāpušas lielā vairumā Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 736

saslāpt,

1): būdama saslāpuse Janš. Mežv. ļ. I, 366.

Avots: EH XVI, 448