sasmiêt,

1) auslachen
Spr.;

2) über mancherlei lachen:
kuo mēs te pa īsu brītiņu nesatriecām un nesasmējām! JR. IV, 31. Refl. -tiês, (zusammen) auflachen: sasmējās citi arī Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 70.

Avots: ME III, 739

sasmiêt, Refl. -tiês: auflachen: eņģelis, taidu bildi re̦dzē̦dams, sasasmēja Pas. X, 101.

Avots: EH XVI, 449