sasmẽrêt, tr., tüchtig bestreichen, bcschmieren, besudeln, einschmieren, -salben: sasmērēju saldu kreimu BW. 33494, 4. zābakus sasmērēt Kaudz. M. 152. mati bij sasmē̦rē̦ti ar eļļu Krišs Laksts 4. ja kāds nuo skuolniekiem... burtnīcu sasmērēja Latv. lai arī tie (= ražuojumi) būtu nezin cik nejēdzīgi sasmē̦rē̦ti Ver. II, 1390. Refl. -tiês, sich einschmieren, einsalben; sich beschmieren, besudeln.

Avots: ME III, 739

sasmẽrêt: ar kuo ... tu sasmērēji (scil.: vē̦de̦ru)? Tdz. 54584, 3.

Avots: EH XVI, 449