sasprengt

sasprengt,

1) fest einschnüren
V., Assiten: krūtis tâ saspre̦ngtas... blūzē Janš. Bandavā II, 232. kāja kâ saspre̦ñgta! Wain. sasprengt 2 (fest zusammenziehen) siksnu zirgam ap vidu Kurl.; s. vijuoles stīgu N.-Peb.; sasprengt ve̦zumu Dunika;

2) = saspriesties 1: le̦dus sasprendzis Sessau. Refl. -tiês, sich fest zusammenschnüren Gaweesen.

Avots: ME III, 743


sasprengt

sasprengt,

1): muižnieces ... saspre̦nazuot sev vidu tik tievu, ka ... Janš. Mežv. ļ. II, 129. Refl. -tiês,

2) sich zusammendrängen
(mit eñ) Dunika: visi saspre̦ngušies kruogā pie bufetes.

Avots: EH XVI, 450