sastigt

I sastigt, intr., einschiessen, einsinken: sastigt kâ rati purvā Celm. tautu meita sastiguse (Var.: iegrimuse, iemukusi, samukusi) dzērvenīšu purviņā BW. 16159, 3. man sastiga kumeliņš laucenieku griķājā 1014. stiprais līdz pus˙lielam sastidzis zemē LP. VI, 546.

Avots: ME III, 747


sastigt

II sastigt "gerinnen, erstarren" Sessau.

Avots: ME III, 747


sastigt

II sastigt: stīvajiem kauliem un sastigušajām asinīm Jauns. J. un v. 53.

Avots: EH XVI, 451