satītît, stark trotzen, durch Trotz, Eigensinn Schaden anrichten, jem. etw. antun: satītīsi pats sev! Alksnis - Zundulis.

Avots: ME III, 764

satītît, ‡ Refl. -tiês, sich eigensinnig zeigen (perfektiv): gluži par nieku tâ satītījusies un saskaitusies Pas. XI, 335.

Avots: EH XVI, 456