sātne* "?": ģīmī knut kas, kas par viņa nevainību un sātni neliecināja ne˙kā laba Druva II, 770.

Avots: ME III, 808

sātne: vīrs ..., kuŗš savas sātnes un savu labuo darbu dēļ ... stāvēja lielā guodā Blaum. Raksti III ⁶ (1939), 124.

Avots: EH XVI, 473