Paplašinātā meklēšana

‡ apsàuciêns, der Verweis: bē̦rnu apsaucienu suņu pagāni [= suņi] neklausa Janš. Līgava I, 402.

Avots: EH I, 111

izsàuciêns, der Ausruf: šais izsaucienuos nebij ne˙kāda prieka Vēr. II, 438.

Avots: ME I, 795

nùosàuciêns,

1): auch Blieden (mit nuõ-): katrai lāmiņai bij savs n. Siuxt; ‡

2) die Aussprache (?):
pienavniekiem tāds strups n. - "vards", "zarciņš" Siuxt.

Avots: EH II, 83

nùosàuciêns, der Ruf, die Benennung: katram savs nuosauciens Sackenhausen.

Avots: ME II, 843

sàuciêns: tāļu nuoskanēja skaļa rīta saucieniņš BW. 10748.

Avots: EH XVI, 459

sàuciêns, der Ruf, der Schrei U.: atskan kara saucieni Rainis. nuo tāda sauciena satrūkušies A. XI, 109. viens sauciens zemes, so weit man die Stimme hört U. - Zu sàukt.

Avots: ME III, 770

uzsàuciêns,

1) der Aufruf:
ķeizara uzsauciens Ar. Mat. Kriš. Vald. 16;

2) das Aufgebot (der Verlobten in der Kirche):
ar pirmuo uzsaucienu Janš. Līgava I, 284;

3) der Zuruf
MWM. XI, 172; atkal atskanēja kāds uzsauciens Jaunie mērn. l. IV, 92.

Avots: ME IV, 375

àizlaûzt, tr.,

1) anbrechen, im Gegensatz zum vollständigen Abbrechen
(nuolauzt): aizl. zarus;

2) unterbrechen:
dze̦guze aizlauž saucienu un jau tālā mežā tik izme̦t uotru pusi - kū! Plūd. LP. IV, 148.

Avots: ME I, 36

àizsmakt, intr., heiser werden, von der Stimme, dann auch von der Kehle, dem Halse, von der Person selbst, von der mit heiserer Stimme hervorgebrachten Rede: aizsmakusi balss. aizsmakuse man rīklīte, aizsmakuse valuodiņa BW. 436. ja cilvē̦ks uzejuot uz vilka pē̦dām,tad kakls aizsmuokuot Etn. II, 124. aizsmakusi tā kliedza uz Andŗatē̦va Aps. II, 18. tur bija truoksnis, kā tumšs, aizsmacis sauciens Vēr. I, 1157.

Avots: ME I, 51

àlpa ² (cf. li. al˜pti, verschmachten, ohnmächtig werden [vgl. hinsichtlich der Bedeutung russ. дóхнуть "krepieren"], le. el˜pe, das Luftschöpfen [vgl. Prellwitz Wrtb. ¹ 96 und Būga Šv. d. 1922, 1/2, 87]), bedeutet urspr. wohl den Atemzug als Zeitmass, - Mal, ein Zeitpunkt, Weile: viņš vedināja ve̦lnu uotru alpu spēlēt LP. VII, 202, zum zweiten Male. lietus lija lielu alpu Mar. viņam uznāk slimības alpas Mar. apbrīnuošanas izsauciens un sē̦ru nuopūta vienā alpā A. XII, 652, ein Ausruf des Erstaunens und ein Seufzer der Wehmut vereinigten sich in einem Atemzuge. Besonders beliebt der Instr. Pl. alpām, auch alpiem, zuweilen, auf Augenblicke: dre̦buoņa uznāk alpiem, bet dre̦buoņas nuostāv ilgāk Etn. III, 162; lietus alpiem vien līst Dr. alpām - alpām, auch alpām - tad, bald - bald: viņš skatās laukā, kur lietus alpām stiprāki, alpām lē̦nāki nāk zemē A. XII, 4. laime tam alpām cerību, tad bailes duod Rain. Auch alpī, mit einem Zuge: atmetās, vienā alpī izdzēra Duom. I, 6.

Avots: ME I, 68, 69

‡ atnĩdêt(iês) Dunika, Kal., leise entgegenbrüllen: slima guovs atnīdēja uz saimnieces saucienu.

Avots: EH I, 157

‡ atnĩdêt(iês) Dunika, Kal., leise entgegenbrüllen: slima guovs atnīdēja uz saimnieces saucienu.

Avots: EH I, 157

‡ atnĩdêt(iês) Dunika, Kal., leise entgegenbrüllen: slima guovs atnīdēja uz saimnieces saucienu.

Avots: EH I, 157

baîle (li. báilė), die Angst, Furcht, der Schrecken: daža baile meitiņai BW. 18789, 7. Gew. Pl.: bailes un grūtības izciest. briesmīgas bailes sagrāba mani. bailes duot U., bedräuen. bailes atmest, die Furcht aufgeben; bailes atņemt. vienās bailēs dzīvuot, in beständiger Angst leben. nuo bailēm aus Furcht; baiļu sauciens, Angstgeschrei. man (ir) bailes, ich fürchte mich: tev bij bailes tumšas nakts BW. 8387. man nuo vilka tā nav bailes BW. 13167 (baile 13074). saimniekam ticis bailes, der Wirt sei von Angst befallen LP. VIi, 860. [Zu bîtiês.]

Kļūdu labojums:
18789,7 = 13789, 4

Avots: ME I, 250, 251

‡ ilgaîns,* sehnsüchtig (?) : ielas likās ilgainu saucienu... pilnas Veselis Daugava 1928, S. 418. skaļi un ilgaini grieza griezas Tīr. ļ.

Avots: EH I, 429

klikstêt, klikšķêt, - u, - ẽju, intr.,

1) wackeln, klappern:
pakavi, nažu ģelzis klikst. meitiņa nevarēja tik labi staigāt, bet klikstēja kâ pīle un krita ik acu˙mirkli GG. II, 81. kūkuotājam pie katra sauciena klikst galva kâ izmežģīts ģelzis Brig. un tu kuo vēl klinksti kâ grieze Druva I, 403;

[2) klinkstêt, kränkeln
U.;

3) klinkšêt Dunika, kurz (metallisch) erklingen:
bises gailis klinkš, bet sprādziens nenāk. - - kst - könnte hier auf - gst - beruhen (vgl. klidzêt), doch kann das k hier auch alt sein (vgl. klikatas)].

Avots: ME II, 227

[III laîds,

1) schlank:
l. kuoks Warkl.;

2) weithin hörbar:
laîds ² sauciens Bauske. Vgl. laidns.]

Avots: ME II, 404

ņir̂ga, nirga L., U.,

1) das Hohngelächter, das Grinsen:
es arī vakar nespēju apklusināt sava neprātīgā prāta ņirgu A. XV, 82. Gew. der Plur.: atkal vispārīgas ņirgas un saucieni! B. Vēstn. kuo... tavas ņirgas saka? Rainis. nejaukie smaidi kâ velnišķas ņirgas sastinguši uz viņa sejas A. XVIII, 416;

2) comm., der Hohnlacher, Grinser, Spötter
[Bers.]: viņš tāds nirga, par visu ņirgājas. [vgl. das Reimwort irga und Persson IF. XXXV, 210.]

Avots: ME II, 903

pãrstèigtĩba,* für pãrsteigums, die Überraschung, das Überraschtsein: pārsteigtības izsaucieni MWM. VI, 385; [die Übereilung].

Avots: ME III, 179

‡ pirmpavasaris* der Beginn des Frühlings, der Vorfrühling: kâ ar cīruļa saucienu pirmpavasarī A. Brigadere Daugava 1928, S. 974.

Avots: EH XIII, 238

‡ sajūsmîgs, begeistert, entzückt: sajūsmīgiem izsaucieniem A. Upītis Pirmā nakts 172. es nerādu ... diezcik sajūsmīgu seju Sm. lapa 359.

Avots: EH XVI, 414

sàucin, saucien">saucien, Adv., zur Verstärkung von sàukt: saucin sauca aiz upītes; vai sauc meitu māmuliņa? BW. 11424. saucin (Var.: saucien) sauču, nesasauču 27469, 4 var. saucien sauca, māj ar ruoku Latv. Saule 1926, S. 409 (aus Kreuzb.).

Avots: ME III, 770

skaļš,

1): skaļi cilvē̦ki AP.; 2): skaļa rīta saucieniņš BW. 10748. ar ... skaļām birztalām Janš. Nīca 60. gaiss s. un tīrs Jauns. Raksti IV, 86;

6): auch AP., Druw., Frauenb., Grob., Iw., Ramkau, Salis;

7): "ciets un suluots" Ramkau: jauna mēnesī skābē̦ti kāpuosti ir skaļi; "nesavītis" AP.: s. kālis; ‡

9) "?": tas ir skaļi audzējs Siuxt.

Avots: EH II, 500

spìedzîgs Jürg., Dr., schneidend, durchdringend, schrill: ar spiedzīgu sieviešu cīņas saucienu Veselis Netic. Tuoma mīlest. 21. spiedzīgā balsī A. v. J. 1900, S. 783.

Avots: ME III, 1005

stiprs (li. stìpras Daukša Post. 600 und Širv. P. Sak. II, 43 und 67 od. stiprùs "stark"),

1) stark, kräftig, fest
U.: Sprw. stiprs kâ lauva Birk. Sakāmv. 30. kas stiprs, tam uzvara 80. stiprs kuoks neluokās 91. nauda stiprāka par taisnību Br. sak. v. 829. ve̦ciem ļaudīm vājas kājas, bet stiprs prāts 612;

2) stark, stark wirkend:
stipri glābjami vārdi Br. 507, iegrūdīšuot... labi stiprā sālī Kaudz. M. 47. stipras zâles, starke Medizin;

3) laut:
stipra balss, eine laute Stimme. stiprs sauciens. - Adv. stipri,

1) stark, kräftig:
kad par jaunu piemin, žagi raunuot strupi un stipri Etn. l, 54;

2) stark, sehr:
vīriņš bijis stipri ve̦cs LP. III, 91. padarīt slipri slimu VI, 23. tis e̦suot stipri tāli 787. ļaudis stipri ticējuši, ka... VII, 214. e̦sam stipri piekusuši 3K. stipri vien runāja, ka mērnieki duošuoties uz Čangalienu Kaudz. M. 145. vajadzēja jau būt stipri pēc pusdienas A. XX, 402;

3) laut:
stipri brēkt, laut schreien U. stipri runāt, saukt, dziedāt Salis. - Subst. stiprums (li. stiprùmas),

1) die Stärke, Kraft, Festigkeit
U.: kalnu racējs spēja sabirdināt kalnus, skaldītājs saskaldīt akmeņus, tai stiprumā abi bija LP. IV, 16. stipruma zâles LP. II, 52; V, 366;

2) die Festung:
nāce... pie Dāvida uz stiprumu Glück I Chron. 13, 16. mežuos taisīja viņš stiprumus un turņus II Chron. 27, 4. Nebst stipt zu apr. acc. s. postippan "ganz", lat. stipulus "firmus" stīpes "Stamm", mhd. stīf "steif, starr", stīvel "(hölzerne) Stütze" u. a., s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVl, 19, Boisacq Dict. 906, Scheftelowitz BB. XXIX, 20, Bartholomae IF. XI, 138, Brugmann XXVIII, 369, Trautmann Wrtb. 287, Walde Vrgl. Wrtb, li, 646 f.; vgl. auch stīpuluoties und stiept.

Avots: ME IV, 1071, 1072

II trizuļuôt,

1): auch Ekau, Grünw.; saules versmē trizuļuoja ... viss gaiss Sējējs 1938, S. 392. Hierher gehört auch das ME. IV, 239 unter

2) gegebene Zitat aus Bārda, wo hinter trizuļuojam "kâ saulstaru tīkliņa rakstus" zu ergänzen ist;

2): neparasts sauciens trizuļuoja gaisā A. Brigadere Sk. v. 13.

Avots: EH II, 696

vazuôt,

1) = vazât 1: pīlīte... vazuoja kungu gar zemi Pas.IV, 350 (ausN.-Bartau);

2) "darbu strādāt; uz reizu sākt ķadu darbu strauji strādāt" Dickeln. Frauenb., Kosenhof; von einer heftigen, hastigen, unüberlegten Tätigkeit gesagt
Lennew., Sessw.: šie tik vazuo ar pļaušanu Sessw. nu tik sāc vazuot pļaut, lai pakaļējie paliek pakaļā! Frauenb. vazuo vaļā! fang (schnell) an! AP., Erlaa, Selburg, Serben, Siuxt, Wahnen: vazuo vaļā ar siena pļaušanu (fang an zu mähen)! Frauenb. saucienu "vazuo vaļām!" kuo tikai kāršu spē̦lmaņi lietuo savā darbā Janš. Līgava I, 320;

3) schnell gehen
(AP., Erlaa, Frauenb., Siuxt), fahren, reiten: vazuo vaļā! fahre schnell! (prahlerisch gesagt) AP. Kristiņa . . . kāpj zirgam mugurā un sāk vazuot uz baznīcu Plūd. LR. III, 60;

4) = vazât 4, (mit etwas Langem, z. B. einem Strick Schibbenhof) schlagen, prügeln Erlaa, Frauenb., Lenzenhof, Lindenberg, Nötk., N.-Peb., Platohn, Raiskum, Ronneb., Rosenberg, Selburg, Serben; "pamudināt kādu, lai sāk kauties" Frauenb. Zur Bed. 2 ("vazuo vaļā!") vgl. das gleichbed. sukā vaļā!

Avots: ME IV, 488, 489

viênmulîgs,

1) viênmuļīgs ² Frauenb., oben und unten gleich dick:
kuoku, kam abi gali ir vieņu re̦snumu bez tešanas, sauc par vîenmuļīgu Frauenb.;

2) vienmulîgs Gold. n. DL., viênmuļîgs ² Siuxt, eintönig:
vienmulīga dzīve. dzīve gāja parastā kārtā vienmuļīgi un sāji CTR. I, 33. vilnīši vienmulīgi vienādi šļakstināja Janš. Bandavā II, 84, vienmulīgu skaņu, kas izklausās tik vienādi vilkta Līgava I, 202. grieze atkārtuoja savu vienmuļīguo saucienu Alm. Meitene no sv. 27.

Avots: ME IV, 662

ziņkãre,* ziņkãrĩba U., die Neugier: aiz... ziņkāres es ievaicājuos Ezeriņš Leijerk. I, 146. ziņkāres pilnie saucieni Domas II, 31.

Avots: ME IV, 725

žvākstuoņa, = zvākstuoņa: (zvana sauciens) ar chaotisku žvākstuoņu sita pāri dzirdei A. Brig. Daugava I, 1087.

Avots: ME IV, 843