I savaļņi (unter savvalnes),

1): Nebenfelder, die der Knecht vom Bauer zum Besäen (als Lohn) bekommt
A.-Schwanb.; dažkārt tē̦vs nevīžuo strādāt un savas bandas (savus savaļņus) kruoguos apdzeŗ Bergm. Saņ. spr. māc. 1795, S. 35.

Avots: EH XVI, 463

‡ II savaļ˜ņi

Nötk., Adv., apart, für sich:
piedzīvuotājs ē̦d s.

Avots: EH XVI, 463

‡ III savaļņi, etwas Zusammengewälztes: sniega, siena, labības s. Erlaa. slapju zemi aŗuot ruodas s. ebenda. slapju zemi ar°uot arklā paliek s. Salisb.

Avots: EH XVI, 463