savvaļnieks
savvaļniẽks, savaļnieks, savalnieks U.,
1) ein Übermütiger, Mutwilliger
U., ein unartiges, übermütiges Kind Mar.: pieguļnieki, savvaļnieki (Var.: palaidnieki), nuocē̦rt zaļu uozuoliņu BW. 30189, 2. kas tādu savvaļniēku gan valdīs: gāž visu apkārt! Mar. n. RKr. XV, 134;
2) = bandinieks; ein Lostreiber U.: lini sē̦ti... savvaļnieka (Var.: bandinieka, kalpa puiša) tīrumā BW. 4935, 1;
3) ein Freiherr, unumschränkter Herr
U.;
4) savalnieks Pumpurs, der Freiwillige, Volontär:
Pumpurs iestājās par savvaļnieku... kaŗā Vēr. I, 1267;
5) savvaļnieks, ein Tagelöhner
Sessau.
Avots: ME III, 794
1) ein Übermütiger, Mutwilliger
U., ein unartiges, übermütiges Kind Mar.: pieguļnieki, savvaļnieki (Var.: palaidnieki), nuocē̦rt zaļu uozuoliņu BW. 30189, 2. kas tādu savvaļniēku gan valdīs: gāž visu apkārt! Mar. n. RKr. XV, 134;
2) = bandinieks; ein Lostreiber U.: lini sē̦ti... savvaļnieka (Var.: bandinieka, kalpa puiša) tīrumā BW. 4935, 1;
3) ein Freiherr, unumschränkter Herr
U.;
4) savalnieks Pumpurs, der Freiwillige, Volontär:
Pumpurs iestājās par savvaļnieku... kaŗā Vēr. I, 1267;
5) savvaļnieks, ein Tagelöhner
Sessau.
Avots: ME III, 794