I savažuôt,

1): auch Erlaa; ‡

2) fesseln:
brīvību, kuo ne˙kas nespēj s. P. Rozītis Jaun. Ziņas 1936, № 286. viņš stinga kâ savažuots Sārts Str. 332.

Avots: EH II, 463

‡ II savažuôt, zusammenfahren: kaidi šuogad savažava Tdz. 44154.

Avots: EH II, 464

savažuôt, dem Pferd das Geschirr auflegen: zirgi stāvējuši divi dienas savažuoti Jürg.

Avots: ME III, 781