savadāt

savadât,

1) zusammenführen:
mēs... būsim te... tādas savadātas svešnieces Janš. Bandavā I, 29;

2) eine gewisse Zeit hindurch hin und her führen:
trīs gadiņi savadāju (Var.: savadīju) puisi lūka galiņā BW. 10856.

Avots: ME III, 779


savadāt

savadât,

1): visus tuos akmeņus viņš savadājis ar savu ... ķēvi Pas. VIII, 492. lai dzīvuoja, kâ gribēja, savadātas tautu meitas BW. 23724.

Avots: EH XVI, 462