savâdîgs, adv. savâdîgi, = savâds, savâdi, eigentümlich, sonderbar: aiz durīm kas tâ savādīgi rūc Pas. IV, 412 (aus Smilt.). Subst. savâdîgums, eigentümliches, sonderbares Wesen, Verhalten Berl. Māte 156.

Avots: ME III, 781

savâdîgs: princesei e̦suot kādi trīs savādīgi mati Pas. X, 188. Adv. savādīgi, sonst: s. ēst nedevis, kamē̦r katrs izdzēris krūzīti ūdens Pas. XII, 252 f.

Avots: EH XVI, 464