savdabām, Adv., = savā nuodabā, für sich hin, in sich zurückgezogen: suoļuoja tad atkal savdabām tāļāk Siliņš 1. 6. sieviete nuoraugās savdabām tāļumā MWM. VIII, 289.

Avots: ME III, 783

savdabām: auch Siuxt n. BielU.; s. kastītes iekšu aplūkuot Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 128.

Avots: EH XVI, 464