savecêt, save̦cuôt, ganz alt werden: savecējis (Var.: save̦cuojis) tautu dē̦ls BW. 13041 var. (ähnlich 13018). tautiet[i]s ve̦cs save̦cuoja 10910, 5. stipri save̦cuojušais brūtgāns Janš. Dzimtene V, 453.

Avots: ME III, 783

savecêt: "unschön werden" Bērzgale.

Avots: EH XVI, 464