I saver̂kšķinât, sich zusammenziehen lassen, sich runzeln machen Nötk.: s. pastalas Vank. kučieris saverkšķināja (zog wiederholt zusammen; so auch in Odsen) savas... actiņas Blaum. St. 8; "sarežģīt (dziju)" Kalwen (mit er̃). Wohl zu savergt.

Avots: ME III, 785

I saver̂kšķinât: ve̦ctē̦vs brīžiem saverkšķināja kruokainuo sejas ādu Sārts Druvas san 26.

Avots: EH II, 465

II saver̂kšķinât,

1) verärgern
Schnikkern;

2) weinerlich machen, zum Weinen bringen
Nötk.

Avots: ME III, 785

III saver̂kšķinât, grunzend zusammenrufen: cūka saverkšķināja savus sivē̦nus Smilten.

Avots: ME III, 785