savicinât, savīcinât, tr., (nicht lange) heftig schwenken: viņš savicina savu ce̦puri Janš. Bandavā I, 59. vecenīte trīs reizes ātri, ātri savīcina ruoku Pas. II, 123. mākuonīši savīcina savus miglas spārnus Valdis Stabur. b. 389.

Avots: ME III, 786

savicinât, ‡

2) schwenkend zusammendrehen:
tuos (scil.: lûkus) savicināšu vickulā un ņemšu līdza Janš. Mežv. ļ. I, 71.

Avots: EH XVI, 465