savicêt, s. savicuôt.

Avots: ME III, 786

savicêt,

1): auch Kurs.; pūra lāde ar vicēm savicē̦ta Suitu k., № 218 (ähnlich Tdz. 44207). stabus, kuŗu augšgalus savicēja kuopā ar re̦snām vicēm Janš. Mežv. ļ. II, 367.

Avots: EH XVI, 465