savillot

savil˜luôt,

1) tüchtig an den Haaren reissen, zausen
Grünw., Lennew.; verprügeln MSil., Schwanb., Mar., Sessw., Nötk., Lemsal, Hochrosen, Lindenhof, Nerft, Adsel, Golg., Seppkull, Pilten: tevi savilluos, ka tu gadiem pieminēsi Alm. Meitene nuo sv. 92;

2) zerbeissen, beissend verletzen:
viens suns savilluojis uotru Mar.;

3) aufessen:
s. visu bļuodu putras Golg, Mar.;

4) zerfasern
(intr.) Nötk. - Refl. savilluôtiês Ahs., savillktiês,

1) sich betrinken:
puisis tâ savilluojies, ka tikkuo turas uz kājām Ahs. nācu nuo kruoga krietni savillājies un iekritu grāvī LP. VI, 424;

2) einander durchprügeln
Pilten.

Avots: ME III, 787

savilnot

savil˜nuôt,

1) = savilluôt 1 Vank., Druw., Fehsen, Schönberg, Gold., Odsen, Sonnaxt, Sinolen, Schwanb.;

2) "sakārst plučus" Kl. - Dselden;

3) = sapūkât 1 Kalwen, Ronneb.: s. auklu (berzējuot). Refl. -tiês, sich betrinken Ar.

Avots: ME III, 787

Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'savilluôt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

savillot

savilnot