savvaļniẽks, savaļnieks, savalnieks U.,

1) ein Übermütiger, Mutwilliger
U., ein unartiges, übermütiges Kind Mar.: pieguļnieki, savvaļnieki (Var.: palaidnieki), nuocē̦rt zaļu uozuoliņu BW. 30189, 2. kas tādu savvaļniēku gan valdīs: gāž visu apkārt! Mar. n. RKr. XV, 134;

2) = bandinieks; ein Lostreiber U.: lini sē̦ti... savvaļnieka (Var.: bandinieka, kalpa puiša) tīrumā BW. 4935, 1;

3) ein Freiherr, unumschränkter Herr
U.;

4) savalnieks Pumpurs, der Freiwillige, Volontär:
Pumpurs iestājās par savvaļnieku... kaŗā Vēr. I, 1267;

5) savvaļnieks, ein Tagelöhner
Sessau.

Avots: ME III, 794

savvaļniẽks,

1): taidam savvaļniekam vajag ai (= ar) žagaru Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 467