sazvalstīt

sazvalˆstît,

1) regellos hinwerfen od. anlehnen:
s. kuokus gar siênu Saikava;

2) mehrfach schwenkend neigen:
s. laivu uz vienu pusi Dond.;

3) Schläge verabfolgen:
s. kam krietni pa muguru C. - Refl. -tiês, ins Wanken geraten: klints siêna piepēši sadre̦bē̦tuos, sazvalstītuos Plūd. Llv. II, 261. laiva sazvalstījās Dond.

Avots: ME III, 798