sazvanît, sazvanuôt, läuten (perfektiv): būtu jau sazvanīts uz stundām A. XX, 373. dē̦lam teica, lai ejuot sazvanuot svē̦tvakaru Pas. III, 441. Refl. sazvanîtiês, einander zuläuten Dr.

Avots: ME III, 798

sazvanît, ‡

2) schallen (erklingen) machen:
dē̦ls ... sazvanīja apaušus, un tūlin arī atskrēja zirgs Pas. VII, 69.

Avots: EH XVI, 468