saķibinât "likt saķerties": s. bē̦rnus ap kaklu. Refl. -tiês, sich verfangen, einander umfassen: naģes saķibinājušās Dunika. saķibt, intr., anhangen, kleben bleiben (von mehrern Subjekten): dadži saķibuši pie biksēm Dunika.

Avots: ME II, 663

saķibinât, ‡

2) = sasniegt, erreichen
Frauenb.: nevaru tuo s.

Avots: EH XVI, 422