saķibinât "likt saķerties": s. bē̦rnus ap kaklu. Refl. -tiês, sich verfangen, einander umfassen: naģes saķibinājušās Dunika.

Avots: ME III, 663

saķibinât, ‡

2) = sasniegt, erreichen
Frauenb.: nevaru tuo s.

Avots: EH II, 422