saķildoties

saķil˜duôtiês, in Streit geraten, sich verzanken: ar jaunākuo brāli biju saķilduojies A. XXI, 52. viņi vienu dienu saķilduojušies LP. VII, 563. ne par šuo, ne par tuo saķilduojās un ēdās bez gala ebenda 153.

Avots: ME II, 663


saķildoties

saķil˜duôtiês

2) eine gewisse Zeit hindurch sich zanken:
ilgi viņi tur saķilduojās Pas. X, 399.

Avots: EH XVI, 422