Paplašinātā meklēšana

aũseklis: ^{aûseklis 2} Salisb. Demin. àusekliņš ² Sussei n. FBR. VII, 740, (-eņš) Wessen n. PBR. XIII, 88, aũsêklis ² Orellen n. FBR. XI, 37.

Avots: EH I, 188

aũseklis Kand., àusêklis PS., C., der Morgenstern: auseklītis agri lēca BW. 1926. šķitu rīta auseklīti (Var.: ausekliņu) vakarā uzle̦cam BW. 32155. Auch als ein Femininum: auseklīte garu lēja BW. 33975. Zu àust.

Avots: ME I, 226

beĩseklis,

1) "ein Gegenstand
(daikts) zum Mischen (Umrühren)" N.-Peb., PV.;

2) "= jàuteklis 1" PV. Vgl. ‡ beizîklis 1.

Avots: EH I, 211

censeklis,* der Streber: nav vēl uzstājušies ļaunprātīgi censekļi Lautb.

Avots: ME I, 372

dzeseklis, der Kühlbottich Karls.

Avots: ME I, 547

‡ dziseklis, was (wer) im Begriff zu verlöschen ist Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74. dabū jaunu skalu! šitis tāds dz. Gr.-Buschh: ni dzīvuotājs, ni mirējs, - bet ilgi jau tāds dz. nevilks! ebenda.

Avots: EH I, 360

gàisêklis (unter gàiseknis): iejūdza tuo gaisêkli ² (ein wildes, unbändiges Pferd) kâ par puostu! Orellen.

Avots: EH I, 377

[gaiseklis "eine verlorene und nachher wiedergefundene Sache" Welonen.]

Avots: ME I, 586

I gaiseklis, ‡

2) wer zu verlieren pflegt
PV.: ar tuo gaisekli nav vairs laba gala: kuo ieduod, tuo viņš izgaisina.

Avots: EH I, 377

II gaiseklis (unter gàisekais): auch PV., Segew., (mit ài) C., Lemb., (mit aî ² ) Adiamünde, Jürg., Nikrazen, Salis, Schwitten.

Avots: EH I, 377

kaseklis: auch Boxchow n. FBR. XIII, 25, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Lubn.,

1): ein Instrument zum Ausschaben des Teiges aus dem Brottrog
AP., Segew.; das Abfleischeisem des Gerbers Auleja;

2): kasekli taiša nuo sausvieža kuoka; dažam ir dzelzs k. Saikava;

5): auch Lis., Saikava, Segew.; tas tik ir k˙! P. W. Šis ar mani tiesāties? 3; ‡

7) "?": man iemeties plaušās tâds k.; ka nevar vairs ciest Frauenb.

Avots: EH I, 591

kaseklis, s. [Bielenstein Holzb. 340 und 696 und] kasîklis.

Avots: ME II, 168

kàseklis ²

1) Hustenkrankheit
[Bers., kãseklis Kalnzeem], Infl. n. U.;

[2) jem., der zu husten pflegt
Warkl.]

Avots: ME II, 203

‡ kauseklis, ein Gefäss zum Zinnschmelzen (mit e ) Schwanb.: ņēma traukus, kausekļus; kurināja uguņus Pēt. Av. I, 59; (wohl mit ē zu lesen) Schmelztiegel, Schmelzbecken M. 184 und 229.

Avots: EH I, 595

‡ klauseklis, ein Hörrohr: tēlefōna k. Daugava 1934, S. 202.

Avots: EH I, 611

‡ kleseklis Grünh., Mehl in Spülicht für Schweine.

Avots: EH I, 615

knuôseklis ² , ein fauler Arbeiter, der viel trödelt Dond.

Avots: ME II, 251

màiseklis,

1): skruķī jāja maiseklī BW. 22790.

Avots: EH I, 778

màiseklis, [maĩseklis Bauske, Wandsen, Dond., Salis],

1) ein Wetkzeug zum Mischen, Mengen, ein Rührholz:
pie katras mājas maiseklis piesliets Tr. III, 226;

2) die Mischung
[màisêklis Arrasch], Beimischung, Ingredienz: tipi, kuo mēs varam saukt par īsti latviskiem, bez mazākiem sveša gara maisekliem Apsk. I, 170. sajaukuši... visas gaļas bļuodas vienā draņķī un maiseklī Upīte Medn. laiki;

3) der Hemmer, Storenfried in Glücks Bibel:
kas ar citiem kuopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir maiseklis (jetzt richtiger: kavēklis) visās lietās Spr. Sal. 18, I.

Avots: ME II, 550, 551

‡ miseklis Wessen, eine Zigeunerpeitsche.

Avots: EH I, 818

[mulseklis Fest.,

1) = apmulsums;

2) jem., der
mulsina;

3) jem., der leicht konfus wird
Salis.]

Avots: ME II, 665

museklis: dazu ein fem. musekle Janš. Dzimtene V, 268.

Avots: EH I, 835

museklis, der Aufhetzer: museklis ir, kas citus musina Nigr.

Avots: ME II, 671

paiseklis (unter paise): auch (mit àI ² ) Sonnaxt, (nom. s.?) Kalupe n. FBR. XVIII, 39, Pilda n. FBR. XIII, 49, Warkh.

Avots: EH II, 137

peseklis (li. pešẽklis "ein Haken mit 2 Zinken; Raufbold"), ein Raufbold Nerft; zu pestiês.

Avots: ME III, 203

plēseklis, die Kralle: ērgļa plēseklis Hugenberger Mag. II, 1, 72.

Avots: ME III, 340

pluoseklis, ein Lärmmacher, Unbändiger, Anstifter von Spektakel U.

Avots: ME III, 364

raiseklis: "īsi šņuoŗu vai striķu gali sasieti kuopā° Drobbusch, Golg.: tāds r. vien ir.

Avots: EH II, 351

raiseklis,

1) raĩseklis, ein Knoten
Mitau, Wenden;

2) die Lösung:
likteņa saistekļi un raisekļi Stari I 373;

3) ein Bund Jürg. (mit ài); "ein Haufen Garn"
(?);

4) "ein ungewandter Mensch":
tāds kâ ràiseklis ² Adsel, Treppenhof;

5) "mudžeklis" Mar.;

6) "das Ende eines Strickes zum BInden"
Serben;

7) "?": ve̦se̦la čupa dziju; būs liels raiseklis Karkel.

Avots: ME III, 470

riseklis, = risaklis: grìezu gaŗkūļu salmu risekļus linu kūļu siešanai A. Upītis Sm. lapa 181.

Avots: EH II, 374

ruoseklis,* der Trieb, Antrieb: cilvē̦kmīlestība un ļaužu labklājība bija tie ruosekļi, kas viņu skubināja Plūd. Llv. II, 243.

Avots: ME III, 582

sauseklis,

3): ein gewisser Strauch (eine lonicera-Art?) mit rötlichen Blüten und roten Beeren
(mit aû ² ) Seyershof.

Avots: EH XVI, 461

sauseklis,

1) eine trockne Stelle in einer Wiese
Mar. n. RKr. XV, 134 (sàuseklis ² ), im Wasser Warkl.; abgestorbener Wald Wid.;

2) Holz, das getrocknet wird
Oppek. n. U.;

3) die Strohblume, Immortelle
Wid.; lonicera xylosteum Karls. (saûseklis ² ); "krūms, izskatās kâ nuokaltis" Freiziņ;

4) das Löschpapier
Mar. n. RKr. XV, 134 (sàuseklis ² ), der Tintenwischer Celm.: pabeidz rakstīt, meklē sausekli Zalktis II, 101.

Avots: ME III, 775

suseklis: auch Skaista,

1): galvas s. AP., Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl., BW. 26287; linu s. AP., Saikava, Salis, Sonnaxt, Warkl., (kulstītu linu sukāšanai) Kaltenbr.; uz linu susekļa liniem nuosukā puogaļas, un ar citu susekli izpaisītuos linus iztīra nuo spaļiem un pakulām Ramkau; linu susekļi (pl. t.) un vilnas susekļi (pl. t.) Mahlup; vilnas suseklītis AP.; linu aude̦klu gludina ar susekli - drēbju sukai līdzīgu daikta Siuxt;

2): auch Frauenb.; pa susekļam "sanīdušies" Druw.

Avots: EH II, 604

suseklis,

1) eine Bürste (aus Schweineborsten
Bielenstein Holzb. 706, Dond., Windau, Salisb.), eine Hechel Bielenstein Holzb. 373; ein Pferdestriegel Windau; die Wolltocke Kalzenau n. Bielenstein Holzb. 372: galvas suseklis, Kopfbürste U., Memelshof, Wolm.; drānas suseklis, eine Kehrbürste Manz. Lettus; linu suseklis Mērn. l. 21, Memelshof. agrāki linu šaujai puogaļas nuocirta uz izkapti un tad tik vēl klāt palikušās uz susekli nuosukāja Etn. III, 89. sukā villu ar ruokas suseklīšiem Vēr. I, 1453. ar susekli sukā galvu Dunika. saimeniece, glabā savu suseklīti! nu sanāca... susekliņa zadzējiņi; rītu... visiem mati jāsukā BW. 33451. susekli durt, ein Sgielchen Etn. III, 188; vilnas suseklis Lis., Golg., = kārstuvis;

2) eine Kratzbürste, ein zanksüchtiger Mensch
Nigr.; susekļa kāts, ein Zorniger Gr. - Buschhof;

3) suseklīši U., Etn. II, 82, suseklīte RKr. II, 69, Birsman, die Kornblume (centaurea cyanus);
suseklītis, eine Art lychnis. Etwa (vgl. Bielenstein LSpr. 1, 151) assimilatorisch aus *suceklis (zu sukât)?

Avots: ME III, 1125

‡ tērseklis (od. tērsekle?) = tarksis (?): naktsvaktnieks, ar tērsekli turkšē̦dams, devītu stundu nuosvilpāja Hug. Kapeiķu grāmat. № 2, S. 21. Das anscheinend gleichbedeutende tērsķelis U. dürfte fehlerhaft (für tērseklis) sein.

Avots: EH II, 678

teseklis, eine Hohlaxt Schwanb.

Avots: ME IV, 168

tīsteklis

1) tīsteklis Aahof, Fehsen, Gr.-Salwen, Meselau, N.-Schwanb., (mit î) AP., Domopol, Erlaa, (mit î ² ) Rönnen, (mit ĩ) Wain., tîstuôklis Adl., Selsau, tīstuoklis Ar., W id., etwas Zusammengebundenes, Zusammengerolltes, ein Bündel, Wickel, eine Rolle:
viņš paņēma tīstekli padusē Meselau. rakstu tīstuokļi Rainis Uguns un nakts 35. mākuoņu tīsteklis Apsk. v. J. 1903, S. 615;

2) der Wirrwarr (von verworrenem Garn u. dergl.) Kalzenau, Ramkau (mit î);

3) einer, der sich warm ankleidet
(mit î) Meiran; "kas ilgi tīstās" (mit î) Kalzenau; ein Tölpel Schönberg, (mit î) Adsel, Wrangclshof; ein Trödler (mit î) Meiran, Ramkau; "glē̦vs cilvē̦ks" (tĩstẽklis) N.-Bartau: tas tīstēklis šuo darbu nepadarīs N.-Bartau;

4) ein Teil des Webstuhls
(mit ĩ) Schibbenhof;

5) "?": rugāji pārvilkli sīkiem, bieziem tīstekļiem (= tīmekļiem 1?) Līgotnis Stāsti II, 32.

Avots: ME IV, 204

tumseklis Seifett Chrest. III, 230, ein Geist der Finsternis, ein Obskurant.

Avots: ME IV, 262

vaseklis (? ?), ein Umtreiber Für. I.

Avots: ME IV, 485

vẽseklis: mākuoņas kâ spārni jeb kâ vēsekļi aple̦nc saules luodi Kronv. Par piemiņu (1875), 390.

Avots: EH II, 779

vẽseklis A.-Ottenhof, ein Fächer, Wedel, mit dem man sich Luft zuwedelt L., U.

Avots: ME IV, 569

apjums, Umdachung, Überdachung, ein mit einem Dache versehrnes Gebäude: pie man stāv sē̦tas, apjumi uz gadu gadiem ve̦se̦li St.; debess apjums, Himmelsgewölbe: ve̦ctē̦vs de̦be̦su apjumā rājas Lautb. cik jauki mirdz auseklis pie tumšzilā debess-apjuma J. Dr. III, 301, Mag. III, 1, 89.

Avots: ME I, 92

‡ ause̦kls (personifiziert) Pas. V, 999, = seklis">aũseklis.

Avots: EH I, 188

brēcinât, [brècinât Serbigal, fact., zum Weinen, Schreien bringen weinen lassen, zerren, reizen: bē̦rnu. māte mani brēcināja, skaļu balsi gribēdama BW. 406. savu sievu brēcināt Auseklis.

Avots: ME I, 330

dursaklis, ‡

2) dursaklis, durseklis, ein Drillbohrer
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter Bohr).

Avots: EH I, 344

gàiseknis, [gaiseklis Schujen], gàisêklis [PS. N. - Peb.], der Windbeutel, ein unruhiger, unbeständiger Mensch: kuo nu klausies tādā gaisēklī AP. [Zu gàiss.]

Avots: ME I, 586

‡ gaiselis PV.,

1) = seklis">gaiseklis 1 ‡ 2;

2) = gàiseknis.

Avots: EH I, 377

gaišīgs, hell: gaišīgs prāts Auseklis.

Avots: ME I, 588

ìeiet, hineingehen: kūtī ragi neiegāja BW. 32416. aizpē̦rn iegāji tik trešā gadā LP. I, 82. ieiet sievā, atraitnē Lasd., = ieiet iegātņuos, d. h. sich in den Besitz eines Gesindes einheiraten. cik ieiet, so viel es aufgeht: saē̦das uogas, cik ieiet LP. V, 21. le̦c, cik ieiet LP. IV, 19. ve̦lns aizgāja lamādams, cik ieiet LP. VII, 275. Refl. - tiês,

1) anfangen zu gehen (dabei immer schneller werdend
N. - Bergfried), zu fungieren; ins Gehen kommen: nuo vakardienas gājiena kājas bija gan stīvas, bet kad ieietas, tad paliek atkal lunkanas N. - Bergfried. jaunā mašīna nav vēl iegājusies: iet, iet, - paliek stāvuot Salisb.;

2) [in den Samen schiessen?]: graudiņš uzdīgst, aug un ieietas Zeifert Chrest. II, 208;

3) [zu gehen anfangen]:
kad... būšu meitās iegājies Auseklis, [Nigr.; zu gehen sich gewöhnen: zirgs pa šuo ceļu iegājies Ruj. viņš jaunajuos zābakuos jau labi iegājies Kl.].

Avots: ME II, 22

ìeslieptiês, sich einschleichen: miseklis iesliepies Dr.

Avots: ME II, 67

ìevē̦ruojams, Part. pass. von ievē̦ruot, beachtenswert, merkwürdig, bedeutend: mūsu pilsē̦tā daudz kas ievē̦ruojams. starp mūsu ievē̦ruojamākiem dziesminiekiem minams Auseklis.

Avots: ME II, 88

karselis, [eine Entzündung Wid.]: liesas karseklis, Milzkrankheit Mag. IV, 2, 125. Zu karsts.

Avots: ME II, 163

kar̂siens,

1) das Schwitzen bei der Arbeit im heissen Sommer:
tas tik bij karsiens! Bers. [sìenu grābjuot bija liels karsiens Drosth., Salis];

2) = seklis">karseklis I A. XVI, 476;

3) Prügeln
[Lis., Bers., Ruj.]: tu arī gribi karsiena Degl. Zu kar̂st.

Avots: ME II, 164

kašeklis,

1) das Schrabeisen
[Nigr.], die Schrape, ein Instrument zum Scharren, Schaben, Kratzen des Teiges aus dem Troge (= abrakasis) [Hasenpot, Kurs.], Grawendahl, Naud., Frauenb., Autz; Schabeisen der Böttcher U.; eine Hacke [Kalnzeem]: ar mazu dzelzs kašekli viņa, iekāpusi le̦ce̦klā, cirta un kapāja Janš. [Bārenīte 76.] kašeklis - rīks, ar kuo ruok rāceņus Kalleten, Rutzau, Etn. II, 17. [man kāsus kâ kašeklis Nigr.];

2) = kasīklis 2, "kuoka, dažreiz arī dzelzs adata, ar kuŗu linu vai pakulu kuodeļu piesprauž pie sprēslīcas" Konv. ¹ 884. Vgl. kasīklis und kaseklis. [kasēklis hat sein š wohl aus kašât bezogen.]

Avots: ME II, 170

kasîklis, seklis">kaseklis Lasd.,

1) das Kratzeisen (z. B. des Bötchers), die Scharape, das Abfleischeisen:
paņem kasekli un iztīrī abru Nerft. izgatavuoja ādmiņa rīkus: skrīpstus, kasīkļus Antrop. II, 62. viņa pavēderē asi kasīkļi Hiob. 41, 2. linu galvas tika nuocirstas un kasīklī izkasītas Purap.;

2) eine hölzerne, in letzter Zeit eiserne Spindelnadel, womit der Flachs an der Kundel befestigt wird
Weissenstein, Lös., Lasd., Nerft, [Grawendahl];

3) = irbulis Aknīste; [ein Griffel Bergm. n. U.];

4) [kaseklis Kreuzb.], ein Instrument zum Flechten der Bastschuhe
A. XVI, 186;

5) Kratzbürste, ein kratziger Mensch
[kasīklis Lis.] Serb.: ak tu kaseklis tāds! Kreuzb., [C.], Lasd., Rump.;

[6) kasiklis Infl. n. U., eine juckende Stelle.]
Zu kast, kasīt.

Avots: ME II, 168

kašklis Konv. ¹ 889, = seklis">kaseklis 2; [in Setzen und Sonnaxt = kašķis 4. - Wohl aus kaškelis gekürzt.]

Avots: ME II, 170

*I  ķeglis od. * ķegle,

1) "?": plēšas kustina kādu kārtiņu ar ķegli Konv. ² 4104 ;

[2) ķeglis Arrasch, = kāsis ; in Nötk. sei ķeglis ein Baumast oder Wipfel mit belassenen Stümpfen der Seitenäste zum Kleideraufhängen oder Herausscharren der Kartoffeln ;

3) ķeglis "ein paseklis für Hanf"
Aahof ;

4) ķeglis Aahof, = braũķis 1. Aus d. kegel "Knüppel, Stock"?]

Avots: ME II, 359

ķe̦saklis Sessw., ķeseklis, die Kratzbürste, ein Händelmacher Neik.: kuo tu, ķe̦sakli, man padarīsi? Nerft. Zu ķestiês.

Avots: ME II, 370

màisîtava ² Lub., = seklis">màiseklis 3.

Avots: ME II, 551

misêklis [AP., Kl., Arrasch, Wolm., Bers., Lis., seklis">miseklis Bauske, Warkh.], der Fehler, das Versehen C., Mat., Paul., Lub.: viņš gribēja savu misēkli labuot Kaudz. M. tuo uzdarīja bez ne˙viena misēkļa Plūd. par maziem misēkļiem smagi dabū ciest Vēr. II, 765.

Avots: ME II, 635

nãra, die Nixe, Wassernymphe, eine von den lett. Romantikern auf Grund der Etymologie (nirt, untertauchen, li. nérti) erdichtete Gottheit, die sich jetzt grosser Verbreitung und Beliebtheit erfreut, sowiet bekannt, zum ersten Mal bei Auseklis I, 127 und (ūdens meitas (nāras) peldējās skaidrajuos viļņuos) II, 11 vorkummend: es e̦smu ūdens meita - nāra LP. VI, 199. medinieks nuoprata, ka tās ir nāras VII, 515. šī vieta taisni nārām de̦r par mitekli: upe un apkārt ē̦nains mežs Saul. balta nāra pa jūŗu pe̦ld Tr. III, 1551 (Rätsel: die Gans). Tr. übersetzt in diesem Rätsel nāra durch das russische Wort русалка "Nixe", setzt aber mit Recht zu dieser Übersetzung: "denn, wenn das Rätsel echt ist, kann nāra nur die Tauchende bezeichnen".

Avots: ME II, 700

negals,

2): piespiedēs tiem kungiem ar n. KatrE. zirdziŗš vairs ne˙maz negrib iet ... un tik ar lieliem negaliem ir vēl padze̦nams uz priekšu Pas. XII, 196 (aus Grünh.). suseklis ir tīrā negalā (= nekārtībā. pie beigām) Saikava.

Avots: EH II, 11

paise L., [Livl: n. Bielenstein Holzb. 520], pàsekles ² [Aahof, Kreuzb.], Adsel, Mar., Stockrn., [Subbat n. Bielenstein Holzb. 520, paisekle Warkh.], paise̦klas Stud., [seklis">paiseklis Marienhausen], paisiklas A. XVIII, 498, paisîtavas Laud., Bers., Grawendahl, Lasd., Etn. IV, 162, A. XI, 250, [paistavas Livl. n. Bielenstein Holzb. 520], die FIachs-, Hanfbreche. Nach St., U seklis">paiseklis, das Holz, womit der Flachs geschlagen, geschwungen wird: kas ejuot pārvē̦rtušās vai nu par ķeksi, palsekli, vai grābekli LP. VII, 545. [iet kâ paisekle (von einem leichtfertigen Frauenzimmer) Gr.-Buschhof.)

Avots: ME III, 34

‡ pàisîklas ² Auleja, = paiseklis.

Avots: EH II, 137

‡ paisikle,

1) paisikles A.-Schwanb., Wessen, (mit àI ² ) Līvāni, Oknist, = paiseklis: mute iet kâ p. Oknist;

2) "kas bez vajadzības daudz runā un jaucas citu darīšanās" Wessen; "cilvē̦ks, kas iet kâ paisikle [sic!] citus maisīdams" A.-Schwanb.

Avots: EH II, 137

sar̂kangalˆvĩte,

1) Rotkäppchen
R. Sk. 1, 138;

2) eine Schnapsflasche mit rot versiegeltem
Kopf: dzēra viņš..., ka tikai pietika pie miezīša vai sarkangalvītes Auseklis. pie... alus mučeles un "sarkangalvītes" Apsk. v. J. 1903, S. 500.

Avots: ME II, 720

sekle (li. seklė˜ ) Golg., seklis">seklis (li. seklis) L., U., eine seichte Stelle U.; die Seichtheit, Flachheit: uz sekli uzskriet Lautb. (fig.) vilkt atpakaļ... ikdienas seklē Asp. Ziedu klēpis 155.

Avots: ME III, 814

I šļura,

1) comm., ein durchnässter Mensch
Erlaa; etwas Durchnässtes: (salijusi) zeme ir kâ šļura N. - Peb.;

2) ein unordentliches Frauenzimmer
Lind. n. U., Erlaa, Fest., Trik.: ak tu šļura, tautu meita! BW. 18623 var. itin kâ kad vairāk meitu... nebūtu, kâ vienīgi Marija, tāda šļura! Auseklis;

3) das Geschwätz:
Dievbiju mātes šļura neķērās pie dūšas A. v. J. 1901, S. 870. nesaki šuo šļuru manai vecenei! Jaun. mežk. 62;

4) Unglück, Pech
Freiziņ, Wid., Schwierigkeiten Fest., Unordnung Mar.; eine unangenehme, unschöne Sache (Geschichte) Kurs.: tavu šļuru! JK. V, 78. muižai bijušas jau tādas šļuras ar kalpiem Janš. Bandavā I, 13. esi man tādu šļuru sataisījis, ka ne tu, ne pats ve̦lns nevar gudrs palikt!

5) die Menge
Ar. (verächtlich), Dond.: kur tādu šļuru uogu likšu? Dond. Zur Bed. 1 und 2 vgl. šļurât I und 2.

Avots: ME IV, 75, 76

smejas, das Lachen, Gelächter: man nāk smejas Vīt. mūžīgas līksmas, mūžīgas smejas Auseklis.

Avots: ME III, 956

spuodrainīte, die Blanke, Leuchtende (vom Morgenstern gesagt): Austra, agrā spuodrainīte Auseklis 52.

Avots: ME III, 1034

stakle (li. atãklė "Risse von Leiterwagen", apr. stacle "Stütze"),

1) auch staklis L., U. (stakle Wolm.), ein gabelförmiger Ast U., Kurs.; die Gabelung (z. B. eines Baumes); ein zackiger Pfahl U.: beē̦rza staklē ietupiem Upīte Medn. laiki 91. agrāki visi aruši ar paegļa stakli 130; stakle Janš., ein Buchzeichen;

2) die Zacke, Zinke
(staklis) U.: dakša ar pieci stakļiem, ein Gabel mit fünf Zinken U.;

3) ein gabelförmiger Schwanz;
ķikutam ir gaŗa stakle VL.;

4) die Dolle am Boot;
aiŗi, kuŗus ieliek laivas malās iedzītās staklītēs Antrop. II, 73;

5) staklis Mag. IV, 2, 148, U., (bikšu Karls.) stakle Wolm., Etn. IV, 151, der Schluss bei Hosen, die Stelle zwischen den Beinen
U., die Gabelung der (Hosen)beine;

6) ceļa staklis (Mag. IV, 2, 165, U., Brasche) od. stakle, die Stelle, da der Weg sich gabelt, der Scheideweg;
ceļa staklē bijuse viena liepa LP. VI, 920;

7) Plur. stakles Karls., Saikava, das Gerüst, die Stützen;
linu suseklis atbalstās uz staklēm Saikava, šūpuolēm divi stakles, kas apakšā sastiprinātas ar balzienu ebenda. lāvai sauc par stakli mietu, uz kā lika lāvu N. - Schwanb. Indriķis lai pacē̦rtuot stakles, kur katlu pakārt Aps. VI, 11. īpašu krāgu galdiem nebij, tāpēc nuocirta mežā stakles Kaudz. M. 258. pie... galda, kas bija... nuostatīts uz stiprām staklēm Janš. Bandavā I, 15; staklis, das Gerüst einer Heukuije U. gultas stakle, das Bein des Bettes, der Bettpfosten; gultai četras stakles Saikava. manai gultai nuopuvuse stakle Kurs. gultu taisu uz uozuola staklītēm BW. 8722. stakle od. staklis, jeder der 4 Eckpfosten des Webstuhls Bielenstein Holzb. 398; 406. stakle, das Holz am Webstuhl, darauf der krūšu buomis ruht U., Mag. XX, 3, 223 (nach Bielenstein Holzb. 402 heissen stakles od. stakļi 2 Einschnitte in den vorderen Pfosten des Webstuhls, darin der kr. buomis ruht);

8) stakles (li. stãklės) Rutzau n. FBR. VIII, 141, Dunika, Bielenstein Holzb. 398, V., stakle Lixna, auch stakļi Bielenstein I. c., der Webstuhl;
prievītes un juostas auda īpaši tam nuolūkam ierīkuotās staklītēs Plutte 73;

9) stakļi, senkrechte Zaunhölzer
Bielenstein Holzb.;

10) staklis, Stelze
Bergm, n. U.; stakļi U., stakles, die Beine; viņam gaŗi stakļi U. viņš stiepa savas me̦lnās, strupās stakles Alm.;

11) bada stakle (Etn. IV, 146) od. staklis, verächtliche Bezeichnung für einen Nimmersatt;

12) stakļa mēle, Zweizüngigkeit
U. Wohl mit -kl- aus -tl- und zur Wurzel von stāt, s. Trautmann Wrtb. 283, Walde Vrgl. Wrtb. II, 606.

Avots: ME III, 1041

‡ suceklis Grawendahl "matu vai vilnas suseklis".

Avots: EH II, 599

I suka,

1) Bürste, Pferdestriegel
U., Hechel Dond., Memelshof: drēbju suka tam staigājuse pāri MWM. VI, 565. grib Krišu Lakstu reiz dabūt pie sukas Krišs Laksts 33. lietuvē̦nu... aizdze̦n ar linu suku LP. VII, 132, zirgu sukas;

2) das Kämmen; das Prügeln
Spr.;

3) = suķe 1 U. Plur. sukas (li. šùkos "der Kamm"),

1) die Hechel
Dunika, U., Bielenstein Holzb. 373; eine Vorrichtung zum Abhauen der Samenköpfchen des Flachses Stelph., Memelshof, Bielenstein Holzb. 518 (mit Abbila.); Bürsten, mit denen man leinenes Garn auf dem Webstuhl vor dem Weben anfeuchtend glättete Ronneb.; Kopfbürste H. Bl. Stud. 12: linu sukas (= suseklis) RKr. VI, 76, Mar. n. RKr. XV, 138; vilnas sukas Mar. n. RKr. XV, 138; Pferdestriegel Dunika;

2) Prügel
Rudbahren u. a.: sukas saduot bē̦rniem Dunika. sukas apsuolīt LP. I, 155. dabūt sukas Memelshof, Wain., LP. VI, 549;

3) suku lini Etn. III, 72, 74 und 134, Flachs zum Spinnen
Lis., Ruj. Nebst sukât, sukums zu slav. *sъčetь in polab. sacė´t "Hechel, Bürste, Borste", r. щеть "Borste" (s. Mikkola RSl. I, 18 und Trautmann Wrtb. 309 f.) und vielleicht (s. Charpentier MO. II, 29 f. und Bezzenberger BB. XXVII, 170 f.) zu ai. š̍ūka- "Granne, Stachel", av. sūkā "Nadel", vgl. auch Persson Beitr. 190 f. und Thomsen Beröringer 226, sowie sūce 1.

Avots: ME III, 1116, 1117

ve̦se̦kls N.-Laitzen, seklis">veseklis Oppek. n. Mag. XIII, 25, ve̦saklis U., Korwenhof, eine gemauerte Bank um den Ofen; ve̦saklis U., ein grosser Stein am Ofen, darauf Wäsche geklopft wird. Nebst vaseklītis etwa zur Wurzel es- "verweilen, übernachten" (bei Walde Vrgl. Wttb. I, 306 f.)??

Avots: ME IV, 543