vēseklis

vẽseklis A.-Ottenhof, ein Fächer, Wedel, mit dem man sich Luft zuwedelt L., U.

Avots: ME IV, 569


vēseklis

vẽseklis: mākuoņas kâ spārni jeb kâ vēsekļi aple̦nc saules luodi Kronv. Par piemiņu (1875), 390.

Avots: EH II, 779