senis

senis U., Adv., längst, seit langer Zeit: senis (Var.: sen) būtu pagrimusi, kad zemīte nene̦susi BW. 8310, 1. nuošāvi ve̦lnu, kuo senis tre̦nkāju LP. VII, 478.

Avots: ME III, 817


senis

senis: teātris ... ir jau s. bijis vare̦ns dzīves faktuors Daugava 1939, S. 210. sen s. ierastās gaitas 1935, S. 385.

Avots: EH XVI, 477