Paplašinātā meklēšana

‡ dzèsenis ² Cibla "= ẽ̦na".

Avots: EH I, 357

izkasenis, der aus dem ausgeschabten Rest des Teiges gebackene Kuchen Bers.

Avots: ME I, 748

‡ kamiesenis, ein gewisses Stickmuster: tādi ... raksti ... atruodas uz kre̦kla ple̦ciem, kurus sauc par siksnām jeb kamieseņiem RKr. XIX, 141 (aus NB.).

Avots: EH I, 582

karsenis, ein Seefisch, eine Strömlingsart U. [Zu li. karšis "Brachsen"?]

Avots: ME II, 163

[I kãrsenis Ronneb., Bertn., kā`rsenis ² Lettin, = kãstava.]

Avots: ME II, 198

[II kā`rsenis <sup>2</sup> Annenhof bei Mar., = kā`rstava.]

Avots: ME II, 198

kasenis,

1) "weise Butter";
šuo sviestu ē̦duot dažiem ir ieraža tuo kasīt (ne vis atgriezt) un tādu sakasītu uz maizi likt Lasd.;

2) der aus dem Rest des Teiges gebrackene Kuchen
A. XVII, 186.

Avots: ME II, 168

ķisenis (unter ķise̦ns): gultu taisa nuo raibiem ķiseņiem BW. 30148. dūnu spalvu ķisenīšus 16313; "zirgu rīku augšējā mīkstā daļa zirgam pie kaklä Siuxt.

Avots: EH I, 705

‡ kusenis Doblen, Tauwefter.

Avots: EH I, 680

‡ lâpsenis ² Ramkau, = làpselis.

Avots: EH I, 728

[lāpseniski od. lāpsaniski "me̦tuot vienu kāju uotrai it kâ drusku pāri un priekšā (labuo mazliet uz kreisuo, un kreisuo uz labuo)": me̦zdams kājas lāpseniski vienu aiz uotras, priekšnieks pagājās... tiem pretī Kaudz. M. Latv. Vēstn. 1922, № 95.]

Avots: ME II, 440

lasenis, ein Lachsnetz L.

Avots: ME II, 423

[nãsenis ,* der Nasenlaut, Nasal.]

Avots: ME II, 701

rusenis, auch sniega rusenis, sehr lockerer Schnee Katzd.: tādu ruseni nee̦smu ilgi redzējis: visi ceļi tâ aizdzīti, ka ne pabraukt nevar. wohl zu r. рыхлый "locker", č. ruch: "Bewegung", schwed. rūsa "hervorstürmen" u. a. bei Trautmann Wrtb. 240 f.

Avots: ME III, 563

saksenis Karls., der Südwestwind Biel. n. U., Kurische Nerung n. RKr, Xl, 162, saksinis (li. saksinis) Bezzenberger Spr. d. pr. L. 33: saksenis tik re̦tu lietu uzdze̦nuot Janš. Dzimtene ² III, 258. Auf liv. saksa "Deutscher" beruhend, s. Thomsen Beröringer 277.

Avots: ME II, 657

sausenis,

4): sauseņi Baldohn, Reisig.

Avots: EH XVI, 461

sausenis,

1) Südostwind
Peterskapelle n. U. (sausens), V., Südwestwind Wid.; Nordostwind Konv. ² 2321;

2) (Neologismus) Zwieback;

3) = sausējs 1 Vank.;

4) ein verdorrter Baum
(mit àu) Ermes, Bers. Zu sàuss.

Avots: ME III, 775

senis: teātris ... ir jau s. bijis vare̦ns dzīves faktuors Daugava 1939, S. 210. sen s. ierastās gaitas 1935, S. 385.

Avots: EH XVI, 477

senis U., Adv., längst, seit langer Zeit: senis (Var.: sen) būtu pagrimusi, kad zemīte nene̦susi BW. 8310, 1. nuošāvi ve̦lnu, kuo senis tre̦nkāju LP. VII, 478.

Avots: ME III, 817

senisks,* senîgs*, altertümlich Dr.

Avots: ME III, 817

sensenis, Adv., verstärktes senis: te klusums mājuoja kâ svē̦tbirzē sensenis MWVS. VIII, 9.

Avots: ME III, 818

sir̂senis: auch Lauternsee, Saikava; sila sirsenīt[i]s BW. 30264. Zur Etymologie s. auch A. Vaillant Slavia IX, 492.

Avots: EH II, 489

sir̂senis (apoln. sierszeń) Kl., Prl., Lis., Golg., Selb., Arrasch, Drosth., Kreuzb., Meselau, Heidenfeld, sir̂senis ² Zögenhof, Sessau, sìrsenis C., Wohlf., sirsenis U., Memelshof, sir̂sins (li. širšinas) Mar. n. RKr. XVII, 124; A.- Schwanb. n. FBR. V,151, Wolm., Ronneb., Trik., Smilt., sirsans Duomas II, 132, sir̂snis ² Siuxt, sirsis (li. širšys) U., Brucken, die Hornisse, grosse Wespe U.; ein zorniger Mensch Ar. zu apr. sirsilis, ahd. hornaz, lat. crābrō "Hornisse", s. Trautmann Wrtb. 305 f. und Walde Wrtb. ² 197.

Avots: ME III, 847

sisenis: auch AP., BW. 17166; 24154, Demin. sisentiņš 22613.

Avots: EH II, 490

sisenis U., sisinis Glück Markus 1, 6, Dunika, Gr.-Buschhof, Schwanb., siseris Zbiór XV, 274 (neben siseņš 282), sisainis BW. 2751, die Heuschrecke: Sprw. dancuo kâ sisenis. slinks kâ sisenis. - putu sisenītis, aphophora spumaria L. - sisaini U., kleine Rossfliegen, die empfindlich stechen. Wohl zu sisinât.

Avots: ME III, 848

‡ šķērsenis* J. Veselis Dienas krusts 159, das Querholz eines Kreuzes.

Avots: EH II, 634

šķērseniski: auch (mit êr ² ) Iw.; ietves bij aple̦duojušas slide̦nas, - zābaki gāja š. vien A. Upītis Ģertr. 144.

Avots: EH II, 634

šķērseniski Fest., Adv., = šķḕ̦rsām.

Avots: ME IV, 36

‡ šķērsenisks, quer (Adj.): veikals ar šķērsenisku izkārtni J. Veselis Dienas krusts 4.

Avots: EH II, 634

susenis, der trockene Südostwind Ar.

Avots: ME III, 1125

Ūsenis,

1) auch Ūsinis, = Ūsiņš 2: ai, Jurģīti Ūsenīti (Var. Ūsinīti), baruo sirmus kumeliņus! BW. 30053. Ūsens stāvu slaistījās muna staļla galiņā. ai, Ūsiņ, . . . jāsam abi pieguļā! 30086;

2) der Georgitag (23. April)
Bers.: nuo Ūseņa līdz Miķieli BW. 14087, 9 (aus Kreuzb.).

Avots: ME IV, 409

zaksenis, zaksinis Kur. Nehrung, der Südwind Biel. n. U., der Südwestwind Rutzau; vgl. saksenis.

Avots: ME IV, 682

zibsenis, wer alles sehr eilig tut Nötk.; wer schnell zu allem bereit ist, aber nichts ausrichtet Bauske.

Avots: ME IV, 717

asens, -ns (masc.; unter asins): auch Linden, asens Saikava, asens BW. 6343 var., nom. plur. senis">asenis AP., Ramkau, aseņi auch Gramsden n. FBR. IX 102, Linden, Salis, gen. plur. aseņu (> aseņ) Rojen n. FBR. XIII, 65, dat˙instr. plur. aseniem BW. 34043, 3 (aus Borishof), aseņiem BW. 34043, 14, Demin. nom. s. asenītis Saikava, asenliņš Saikava, nom. pl. asenīši Saikava, asenliņi BW. 34308, AP. asentiņas BW. 34137, 1: cūkai mazs asenītis (das Schwein hatte wenig Blut) Saikava.

Avots: EH I, 130

bal˜ts,

1): kad būs jaiet pie macītāja baušļus atsacīt, tad stāvēsi ar baltu mēli Azand. 100, Bers., C., Kl., Lemburg, Lubn., Prl., Sessw., Trik. oder tad tev mēle būs balta (d. h., du wirst nichts antwortenkönnen)
Lemburg;

3): tīri balti asenis (reines Blut, lauter Blut)
AP.;

4): raud viena balta gabala FBR. IV, 62;

9): dzelzceļš jau ēda baltu naudu Daugava 1934, S. 486. tuo nevar dabūt pat par baltu naudu Jürg. u. a.; ‡

10) pa (aus par?) baltu ne-, durchaus nicht:
meisargs gan pa baltu negribējis atduot zvejniekiem savu zirdzīnu Pas. V, 31.

Avots: EH I, 202

‡ cirpstinât, = cir̂pstêt: sisenis ... zālē ... cirpstina Janš. Dzimtene V, 101. circeņa cirpstināšana I ² , 336.

Avots: EH I, 273

[*cisinis od. *cisiņš, = sisenis, die Heuschrecke: jē̦lu me̦du un cisiņus Manz. Post. I, 42.]

Avots: ME I, 388

dañcuôt, auch -ât, -āju, -êt Elv., intr., tanzen: dancuo kâ ķipars od. sisenis, kâ tītavas, kâ čigāna zirgs. viņam nauda kabatā dancuo, er hat keine Ruhe, bis er sein Geld durchbringt.

Avots: ME I, 437

I dripinât, [beben machen Fest.; dröhnen oder klirren machen]: pats (sisenis) sev spārnu bungas stilbiem dripina.

Avots: ME I, 499

dzîvnadzis,

1): auch (mit î ² ), Dond.; ‡

2) = ‡ dzîvradzis, iẽradzis Iw.: dzīvnadži ir raguos; kur nāk asenis, tur ir dzīvnadži.

Avots: EH I, 363

‡ izkasienis Lettg., = senis">izkasenis.

Avots: EH I, 454

‡ izkasinis Auleja, Skaista, = senis">izkasenis.

Avots: EH I, 454

izstatît (li. išstatýti), tr., hinausstellen, ausstellen, auseinanderstellen: gle̦znas aplūkuošanai; linus. [Refl. - tiês, sich hinstellen: sisenis, kuŗš uz līkajām pakaļkājām izstatījies... Janš. Dzimt. ² 71.]

Avots: ME I, 805

I izsvîst,

1) tr., ausschwitzen:
daži stādi izsvīst saldu sulu SDP. VI, 22. sisenis izsvīda, tâ sakuot, slapjumu iz miesām MWM. VII, 162. strutas ruodas šķidrumam izsvītuot nuo asins dzīslām Konv. ² 4056;

2) intr., gehörig schwitzen:
tad ta labi izsvīdām od. refl. izsvīdāmies Bers., Kand.

Avots: ME I, 809

ķise̦ns [Selg., Wormen, Wandsen, Gr. - Essern, Bauske, Drosth., Lis., ķisins Wolm., PS., Trik., ķisenis Salis], das Kissen. Echt le. spilve̦ns.

Avots: ME II, 386

kuosens [für * kuosenis? ], eine Wiese, auf der kuosa, Katzenwedel, wächst U.

Avots: ME II, 348

pãrstiguôt,

1) intr., auf einem schmalen Stege hinübergehen:
sisenis varbūt, pie mieta turē̦damies, vārēja pārstiguot Por.;

[2) eine gerade Linie von neuem ziehen
od. durchhauen (von Feldmessern) Jürg.].

Avots: ME III, 179

pìeplāt, vollstopfen: pieplājām rijas augšu pilnu ar zirņiem. pūrs jau senis pieplāts, bet nuo precniekiem ne˙jutin Alksnis-Zundulis.

Avots: ME III, 280

ruska, comm., ein unruhiger, ausgelassener Mensch, ein Übermütiger, Alberner Nigr., Gr.-Essern. wohl zur Wurzel von rusenis, wozu auch čech. rychly "rasch", rušiti "anrühren" ahd. rôsc "hastig" mhd. rûsch "Angriff"

Avots: ME III, 563

saksinis (unter saksenis): auch Dunika.

Avots: EH XVI, 420

sàusinis ² Gr. - Buschhof, = senis">sausenis 4.

Avots: ME III, 775

sens,

1): sens - auch Lieven-Bersen, se̦ns - auch Alschw., Arrasch, C., Jürg., Kolberg, Moritzberg, N.-Laitzen; senis gadis, vor vielen Jahren
Diet.

Avots: EH XVI, 477

sens,

1) se̦ns (li. sẽnas, ai. sána-ḥ, av. hana-, arm. hin, air. sen "alt",
gr. έ'νος "vom vorigen Jahr") Pas. II, 138, adj., aus alter Zeit stammend, früher, ehemalig: se̦nas parašas Gr.-Buschhof, Dond., Dunika, Selg., Selsau, Kl., Heidenfeld, Saikava. kādai se̦nai lielmātei LP. VI, 178. atjaunuos laikus se̦najus (= se̦nuos) A. XX, 922. senis laikis (instr. pl.), von alten Zeiten her Biel. n. U.;

2) Adv., längst, seit langer
Zeit: sens bija Līziņa tuo dienu gaidī[ju]se RKr. XVI, 132. - Subst. se̦nums (li. senùmas), das Alter, die Altertümlichkeit: Asīrijas se̦nums Konv. ¹ 135; Plur. se̦numi, Altertümer DL, Wid. Zu la. senex "alt, greis", got. sinista "ältester" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 494, Hübschmann Arm. Gr. 467, Stokes Wrtb. 299, Osthoff Perf. 69, Boisacq Dict.257.

Avots: ME III, 818

sirsis,

1) s. sirsenis;

2) "ein grosser, schwarzer Käfer mit einem Stachel"
Brucken.

Avots: ME III, 847

sir̂suonis Drosth., sir̂suons Jürg., Arrasch, sir̂suonis ² od. sir̂sūnis ² Gr.-Essern, = senis">sir̂senis.

Avots: ME III, 847

sisainis, s. sisenis.

Avots: ME III, 848

sisinât,

1): sisināja ... kâ sisenis Jauns. Nesk. saulē. 23 (ähnlich in Ramkau); ‡

2) (einen Hund) mit den Interjektionen
si, si, si heranrufen A.-Schwanb.

Avots: EH II, 490

‡ sisine Gramsden, Kal., = senis">sisenis.

Avots: EH II, 490

sisinis (unter sisenis): auch Borchow, Kalupe, Rutzau Warkl.

Avots: EH II, 490

sliñks, faul, träge: Sprw. slinks kâ pe̦lu maiss, kâ pagale, kâ sisenis. slinka kâ cūka. slinkam gudra mute. kas slinkam duos maizi! kungam slinki kauli. viņš tik slinks, ka savu actiņu nevīžuo aiztaisīt LP. VI, 188. nevarēja sūdzēties, ka tas slinks pie darba JR. V, 1, 64. aizjūdza tautu dē̦ls slinku (Var.: kūtru), laisku kumeliņu BW. 26506, 2 var. - Subst. sliñkums, das Faulsein, die Trägheit: Sprw. slinkums nav labums. slinkums ir visa ļauna pereklis. muižas meita ieraduse slinkumā (Var.: laiskumā), kārumā BW. 12132. slinkumu lāpīt, faulenzen U., Grünh.: kas dziesmiņu nedziedāja, tas slinkuma lāpītājs BW. 628. Wohl als ein Kuronismus zu li. sliñkas dass. (mit iñ nach Būga KZ. LII, 296) Tiž. I, 325, LitMnd. I, 350 u. a.

Avots: ME III, 933

sper̂tenis, ‡

2) "senis">sirsenis" Lubn.: sperteņi speŗuot.

Avots: EH II, 548

trans (li. trãnas "Drohne"),

1) die Drohne
Wid., N.-Bartau, Nigr., Nötk., Wolm.; "senis">sirsenis" Lancmanis: bites tranus jau nuokuodušas Nigr.;

2) "?": ūdens traniņi ūdeni vilka BW. 25081. Wohl nebst serb. trût, poln. trąd "Drohne"
als der dumpf Summende zu apr. trinie "droht" (urspr. wohl: brummt); zur Bed. vgl. d. Drohne: dröhnen.

Avots: ME IV, 222

Ūsinis, s. Ūsenis.

Avots: ME IV, 409

Ūsiņš,

1) der Bienengott
St., (mazais Ūsiņš) Krönw. n. U. (aus Kurland);

2) eine Art Pferdepatron:
Ūsiņam (Var.: Jurīšam) gaili kāvu . . ., lai tas manus zirgus gana BW. 30057, 1. ei, Ūsiņ, labais vīrs, jāj ar mani pieguļā! 30054. par kalniņu Ūsiņš jāja ar akmiņa kumeliņu 30063;

3) Ūsiņi Südlivland bis Kreuzb. n. U. und Mag. XVI, 2, 8, Etn. II, 82, (mit û) Annenhof (bei Mar.), Golg., Kr., Sessw., Ūsiņš Laud., Ūsiņa (mit û Annenhof [bei Mar.], Golg., Sessw.) diena Etn. II, 82; BW. III, 1, S. 319, der Georgitag (23. April);
Ūsiņdiena (mit û- ) Saikava, der Tag vor Georgi: nuo Ūsiņa līdz Miķeļa BW. 14087, 9. atnāca pie mums Ūsiņuos (zu Georgi) Sessw. u. a. Ūsiņu (mit û-) mieži Kalz., Kreuzb. "Georgi- Gerste". Nach L. ist Ūsiņs (sic!) St. Jürgen (Georg). Das hier vorliegende Material spricht fūr die Angabe Langes, dass Ūsiņš der heilige Georg ist. Dass er ein Pferdepatron ist, kommt wohl daher, dass man am Georgitag die Pferde zur Nachthütung zu bringen anfängt, s. BW. IV, S. 292. Und falls die Letten den heiligen Georg mit einem Schnurrbart dargestellt gesehen haben (einen Schnurrbart hat er z. B. bei W. Auer Heiligen Legende2 S. 228), so dürfte J. Müthel Recht beha1ten, wenn er (s. Mag. XVI, 2, 10 und XX, 3, 5 und 71 Ūsiņš (Ūsenis, Ūsainis) als den "Schnurrbärtigen" deutet; zur Bildung vgl. plaukstiņi (plauksteņi, plaukstaiņi) "Fausthandschuhe" (cimdi ar plaukstām). In diesem Fall muss dle Ansicht (s. RKr. XIV, 134 ff.), dass Ūsiņš auf dem r. Усень beruhe, aufgegeben werden. Wenn in Golg, u. a. Ūsiņš mit û- neben ùsas ² "Schnurrbart" gesprochen wird, so ist entweder das ù ² eine Neuerung für û, oder man hat ehedem *ūsās mit betontem, akutiertem ū neben *Ūsinīs mit betontem ī gesprochen. Am ehesten ein "Schnurrbärtiger" ist auch der Gesindename Ūsiņš Lvv. I, 67 und 68 (mit û), II, 6 und 25 (mit û ^2), I, 79 (mit ù ^2), 45 und 71.

Avots: ME IV, 409, 410

I vḕ̦rsē̦ns C., Wolm., (mit ḕ̦r ² ) KL, Prl., Schwanb. u. a., auch senis">vērsenis Glück, ein heranwachsender Ochse U.: vienu vērseni nuo lieliem luopiem (einen Farren aus den Rindern) Glück IV Mos. 7, 21. pē̦rnie vērsēniņi BW. 30354, 1. vē̦rsē̦ns bļauj Anekd. IV, 248.

Avots: ME IV, 565