skaņuôt, tr.,

1) ertönen lassen:
mednis skaņuoja savu dziesmu Stari I, 22;

2) (ein Musikinstrument) stimmen, den rechten Ton geben:
orķestris stīguoja un skaņuoja instrūmentus Upītis Sieviete 59. mūzikanti sāka skaņuot vijuoles Deglavs.

Avots: ME III, 872

skaņuôt, ‡

3) lautieren:
mazā, kuŗa vēl nepazina burtus, skaņuoja brālim līdz Jauns. Sliņķu virsnieks 52.

Avots: EH II, 501