I skrìne ² Mar. n. RKr. XVII, 139, skrīnis AP.,

1) ein Kasten
Infl. n. U. (skrīne), Nigr. (skrĩne), Kleiderkasten Infl. (skrīne), Gr.-Buschhof (skrìnis ^2), Mehlkasten Nerft (skrīnis), Drosth. (skrĩnis): jās nuoģērba drēbes un rūpīgi glabāja savās skrīnītēs Pas. IV, 202 (aus Dagda). tādi lieli skrīņi pilni visādiem ritumiem Gr.-Buschh.;

2) ein roher Bretterkasten am Erdboden zum Kalkbereiten
(Amboten, Neuhausen, Nikr.) od. Lehmtreten U. (skrīns, skrīnis), N.-Kurl., Dunika, Kaleten, Nigr., Nikr. (skrĩne), Wessen, Matkuln, Vank. (skrīne), eine runde Grube zum gleichen Zweck Rönnen, Grünh.: ej skrīnē mālus bradāt! Hasenpot. lai tuop māla skrīne par abru Jauns.;

3) getretener Lehm
Biel. n. U. (skrīnis, skrīns), Dobl. n. Etn. I, 121 (skrīnis); auf einen Haufen zusammengeführter Lehm und Grant, der von Pferden getreten wird Naud. (skrīnis); (skrĩne) ein Behälter od. eine Grube für Spülicht und Abfälle Salgaln; ein Schmutz- od. Kehrichthaufen Daudsewas; (weicher) Lehm od. Kot (in grösserer Menge, z. B. auf einem schlechten Wege): pa tādu mālu skrīni . . . brizdami mēs gan ne līdz vakaram nenuobrauktu Janš. Bandavā I, 18. (tirgus klajuma) lejasgals atradās vienā dubļu skrīnī Dzimtene ² III, 177. viņš mīcījies pa dubļu skrīni Gaweesen, LP. VI, 621. - skrĩnī sist, cirst(ies) "plötzlich aus dem eingefahrenen Geleise seitwärts herausgleiten" Ahs.: pa sklide̦nu ceļu braucuot ragus ar juoni cirtās skrīnī, un malkas ve̦zms apgāzās Ahs.;

4) liekais skrīnis, Wasserschleuse
Karls.; e̦nkura skrĩnis, die Öffnung im Floss Karls;

5) skrìnīte ^2, ein zylinderförmiges Gefäss aus Lindenrinde Saikava. Nebst li. skrỹnè "Kasten"
aus mnd. schrin "Schrein". Zur Bed. -1 vgl. r. скрыня "ближайшая к плотинѣ часть мельничнаго пруда".

Avots: ME III, 895

I skrìne ² : auch Pilda n. FBR. XIII, 41,

1): auch (ein Kasten)
Berzgale, Borchow, Warkl., Zvirgzdine, (mit ĩ ) Rutzau; tē̦va pirktuo skrīni (Aussteuerkiste) ve̦du BW. 16578, 1 (aus Sakstagals);

2): auch (ein Kasten zum Lehmtreten;
mit ĩ ) Dond., Iw., Luttr., Rutzau, Stenden, (eine Grube zum Lehmtreten; mit ĩ ) Bauske, Blieden, Hofzumberge, Stenden;

3): mit Sand vermischter Lehm (zum Mauern)
Sauken: ceļš pa dūņu purviem izbraukts kâ viena s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 12 (ähnlich auch Sauken und - mit ĩ - Bauske);

5): "kārbiņa" (mit ĩ ) Perkunen.

Avots: EH II, 511

II skrīne, Reihe Römershof: vietumis zemenes jau spīdēja sarkanām skrīnēm A. Upītis Vārds 1913, S. 48. Nebst skrīnis II und skrīņa wohl - wenn mit -īn- aus -īdn- - zu got. disskreitan "zerreissen (trans.)", nhd. schweiz. schrīssen "schlitzen", bair. schritz "Riss" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 585); vgl. aber auch li. skriẽti "mit dem Zirkel einen Bogen einreissen".

Avots: ME III, 895

II skrīne,

1): (dzērvenes) tur gulēja skrīnēm kâ ... kreļļu virknes A. Upītis Laikmetu griežos II, 211. (mušas) skrīnēm šūpuojas, zirnekļa auklās saķē̦rušās Pirmā nakts 10; ‡

2) eine Heu- od. Getreideschicht in der Scheune
(mit ì ) Nötk.: skrīnēs krauj labību (sienu, ābuoliņu) šķūņuos; vienā skrīnē - rudzus, uotrā - miežus, trešā - auzas (var kraut skrīnēs arī vienu un tuo pašu labību).

Avots: EH II, 511