skrapâtiês, -ãjuôs, steigen, klettern: tā kaza tīri traka: skrapājas vai pašā skursteņgalā Burtn. Wenn eigentlich - kratzend sich hinaufbemühen (nach Katzenart), zu ahd. screvōn "incidere" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581).

Avots: ME II, 887

skrapâtiês,

1): kaķis skrapājas zemē nuo kuoka Seyershof; ‡

2) sich unablässig um etwas bemühen
Seyershof: viņš tikām skrapājās, kamē̦r tika pie sava zirga.

Avots: EH II, 507