skrāpis

skrãpis Karls., C., skrāpis U., Salgaln, Memelshof, Spr., Naud., skrāpe U., skràpes 2 Kl., Striegel, Schrape: kuoku skrāpji un sukas Konv. II, 515. abras skrāpis Purap. Kkt. 32, das Instrument, womit der Teig im Backtrog zusammengeschabt wird. -- Demin. skrāpītis, das Hölzchen am Zahnrade des Webstuhls Bielenstein Holzb. 402. Aus mnd. schrape "Werkzeug zum Kratzen und Schaben, ein Rosskamm", woher auch estn. (k)rāp "Striegel".

Avots: ME II, 889


skrāpis

skrãpis: auch Lems.; ar zirgu skrāpi nuoskrāpe zirgam spalvu Nötk.

Avots: EH II, 508