skrũvêt, -ẽju,

1} schrauben
U.;

2) erpressen
U.;

3) locken
Golg.: sukājiet, skrūvējiet (Var.: pucējiet, puškuojat), ve̦dat drīzi istabā! nesukātas, neskrūvē̦tas istabā neve̦dat! BW. 16896 var. Aus mnd. schruven.

Avots: ME III, 899, 900

skrũvêt,

3): putzen
Saikava. ‡ Refl. -tiês,

1) sich putzen
Saikava: sāk pie spieģeļa s.:

2) "?": skrulliski viļņi tad uz apakšu skrūvējās dzīlē Dünsb. Od. 150.

Avots: EH II, 513