skuit, skuju, = skũt, schaben, scheren; reinigen: Jānis bij sācis ce̦rkas skuit... kažuokam Jauns. Baltā grām. I, 191. es skuju (kann zu skũt gehöre!) savu mēteli Gr.-Ellei. skuit für skūt nach skuju.

Avots: ME III, 902

skuit: mit ùi ² ("?") Nerft n. PBR. XIX, 99; es tūlīt lieku kājas par ple̦ciem in skuju (laufe?) atpakaļam Jauns. Raksti VIII, 350; "pērt (puiku)" Memelshof.

Avots: EH II, 514